Piebalgā ražo traukus no kaprīzākā un vienlaikus cēlākā materiāla

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

«SIA Porcelāna galeriju ar sievu atklājām Pārdaugavā, kur mums bija neliela ražotne. 2007. gadā nolēmām, ka uzņēmums jāpaplašina un vislabāk to varētu izdarīt ārpus Rīgas. Piebalgas pusi mēs izvēlējāmies manas vecmāmiņas vējdzirnavu dāvinājuma dēļ. Savu ideju par porcelāna darbnīcas izveidi es piedāvāju vietējai pašvaldībai. Ražotnes vajadzībām bija iespēja nomāt bijušās pienotavas ēku, kurai jāsakārto jumts un telpas jāpielāgo jaunajai darbībai. Sekoja krīzes gadi, kad pazuda pasūtījumi, bet parādījās tā laika pirktspējai piemēroti izstrādājumi – mazas porcelāna krūzes «krīzes biķerīši». Nosaukums Porcelāna Fabrika savulaik radās kā joks par nākotnes ambīcijām, jo fabrikas ir lielas, bet šeit - maza, mīļa, pašu izlolota darbnīca,» skaidro J. Ronis.

No 2009. gada Vecpiebalgas muižas ēkā tika atvērta galerija, kurā var gan aplūkot un iegādāties fabrikas produkciju, gan radošajā darbnīcā apgleznot sev tīkamu trauku vai suvenīru. Paralēli uzņēmums ir iesaistījies tūrismā – interesentiem piedāvā ielūkoties porcelāna izstrādājumu tapšanā un uzzināt vēsturi

Pamazām augot ražošanas apjomiem, izveidotas 15 darbavietas. Arī ražotnes ēka piedzīvojusi pārvērtības – ievilkta apkure, nomainīts un nosiltināts jumts, pārbūvēta un sakārtota telpa apdedzināšanas iekārtām. Soli pa solim tiek labiekārtotas pārējās ražošanas telpas, veikts kosmētiskais remonts.

«Burzītās» krūzes pirmsākumi

Uzņēmuma produkcija ir dažāda dizaina krūzes, vāzes un korporatīvās dāvanas – vispopulārākā un senākā ir «burzītā» tējas krūze. «Burzītā» tējas krūzes ir viens no vecākajiem mākslinieka rūpnieciskā dizaina darbiem, bet pirmsākumi meklējami mākslinieka eksperimentālajā darbībā. «1995. gadā tapa gaismas objektu izstāde, kurā, dažādu faktūru risinājumus meklējot, izmantoju savu autortehniku un burzījuma tehniku. Pirmā «burzītā» krūze tika veidota sadarbībā ar Latvijas Universitāti – studenta brokastu krūze ar apdruku kā saburzīta eksāmena lapa ar visām formulām. Vēlāk ar šādu burzītā papīra faktūru tapušas lielākas un mazākas krūzes, vāzes, šķīvji, bļodas un tējkannas. Produkcijas klāstu papildināja trauki ar adītu pīņu rakstiem. Šo faktūru krūzītes jau kļuvušas par mūsu ģimenes fabrikas firmas zīmi. Jaunākie un populārākie šobrīd ir daudzšķautņainie trauki, kas modelēti 3D programmā,» stāsta mākslinieks.

Produkcija galvenokārt tiek realizēta Latvijā. Uzņēmums sadarbojas ar mākslas saloniem un suvenīru veikaliem, kuru pircēji ir gan Latvijas iedzīvotāji, gan tūristi. Produkciju atpazīst Lielbritānijā, Itālijā, Luksemburgā, Krievijā un citviet. «Latvijas tirgus mērogiem mēs esam lieli, tālākā attīstība būs atkarīga no tā, vai spēsim nodrošināt eksporta tirgu. Ļoti ceram, ka nesen atvērtais e-veikals palielinās produkcijas plūsmu uz ārvalstīm un ļaus atrast jaunus sadarbības partnerus. Savu e-veikalu atklājām tikai decembra sākumā, vēl neesam iekļāvuši visu produkciju, papildinām pamazām. Secinājumus un aprēķinus izdarīt pāragri, bet Ziemassvētku gaidīšanas laikā jaunās iespējas klientiem iepirkšanos padarīja ērtāku,» pastāstīja J. Ronis.

«Latvijā esam vienīgā porcelāna ražotne. Pasaulē daudzviet ir lielas un spēcīgas fabrikas, iespējams, agrāk vai vēlāk nāksies konkurēt ar Poliju un Čehiju, kas tirgū izkonkurējušas vāciešus. Mums nav vērts ražot to, ko citi var uztaisīt vairāk un lētāk. Mēs ražojam sava dizaina izstrādājumus un to, ko citi netaisa. Līdztekus plašajam sortimentam, tiek veidoti gan pasūtījuma darbi nedaudz eksemplāros, gan Latvijas mākslinieku autordarbu sērijas, par kurām jau interesējas kolekcionāri,» teic J. Ronis.

Uzņēmuma mērķauditorija ir cilvēki, kas novērtē labas, radošas un interesantas lietas. Mākslinieks iezīmē to, ka Latvijas iedzīvotāju pirktspēja samazinās. «Mūsu produkcijas ražošanai tiek izmantots ļoti rūpīgs roku darbs un ne visi iedzīvotāji var atļauties tos nopirkt. Katru gadu mēs veidojam arvien vairāk jaunu izstrādājumu, tāpēc, lai arī nedaudz, bet apgrozījums aug,» viņš stāsta.

Uzņēmums ir spējis darboties ar paša ieguldījumiem, brīžiem gan nācies balansēt uz «naža asmens». Ražotnes modernizācijai un jaunu iekārtu iegādei uzņēmums ir saņēmis arī Lauku atbalsta dienesta (LAD) līdzfinansējumu. Vairākas reizes rakstīti projekti un saņemts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsts, kas deva iespēju uzņēmumam ar savu produkciju piedalīties izstādēs Parīzē, Berlīnē.

Izmanto angļu kaula porcelāna masu

Mākslinieks stāsta, ka porcelāna trauku tapšanas process ir laikietilpīgs. Sākumā ražotnē tika strādāts ar Rīgas porcelāna fabrikā izstrādāto masu, bet šobrīd tiek izmantota angļu kaula porcelāna masa.

Pirms apstrādes porcelāns ir balta, ķepīga masa, pēc apstrādes – gaismas caurlaidīga, bet ūdens un gāzes necaurlaidīga viela. Porcelāna darinājumu formas top ģipša veidnēs, vēlāk apstrādātas, dedzinātas, glazētas, veikta apdruka. Viena standartizmēra krūze, izejot pilnu ciklu ar trim apdedzināšanām, top gandrīz divas nedēļas. «Baltijas reģionā porcelāna masu sagādāt nav iespējams. Strādājam ar pašu dārgāko, bet arī vienu no kaprīzākajiem izejmateriāliem - augstvērtīgu kaula porcelāna masu ievedam no Anglijas,» sacīja mākslinieks.

Jāseko līdzi tendencēm

Mākslinieks stāsta, ka privātā biznesa īpatnība ir tāda, ka uzņēmējam jābūt ļoti zinošam savā izvēlētajā jomā, mobilam un jāseko līdzi tirgus tendencēm, lai nekļūdītos. «Ja saražoto produkciju nepirks, riskē ne vien ar savu kapitālu, bet arī ar darbiniekiem. Kaprīzā materiāla noslēpumus iespējams izzināt, tikai ilgstoši strādājot ar to. Noder arī inženiera tehnologa gēni un prasme izgatavot apdedzināšanas iekārtas. Jāseko līdzi visām tehnoloģijām, kā pasaulē pašreiz strādā ar porcelānu, un jāpiedāvā savs dizains, kas patiktu, būtu interesants un savdabīgs pircējam. Tas viss jājūt un jāzina, lai varētu veidot sava uzņēmuma stratēģiju,» komentē J. Ronis.

Īsi pirms Ziemassvētkiem Cēsu izstāžu namā tika atklāta izstāde «Jānis Ronis un Piebalgas Porcelāna Fabrika». «Šeit aplūkojami arī mani jaunākie radošie veikumi – porcelāna gaismas objekti - lampas, kurās apvienoju porcelānu ar vitrāžu stiklu un metālu. Darbojamies arī tūrisma jomā, jo īpaši vasaras mēnešos, kad katru dienu ir atvērta mūsu galerija un apgleznošanas. Gada laikā mūs apmeklē ap 10 tūkstošiem tūristu. Jaunās ieceres saistās ar piedāvājuma papildināšanu šai vasarai, to neatklāšu, lai ir pārsteigums arī tiem, kas brauc pie mums atkārtoti. Būtiski ir attīstīties un piedāvāt ko jaunu,» pastāstīja J. Ronis.

Laura Mazbērziņa

 

Lasīts 227 reizes Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 17 janvāris 2019 08:46
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi Piebalgā ražo traukus no kaprīzākā un vienlaikus cēlākā materiāla