BPA rūpniecībā ir lēta, bet tehniski ļoti laba saistviela, tāpēc to ļoti plaši izmanto – epoksīdsveķos, virsmu pārklājumos, plastmasas (polikarbonāta) un termopapīra ražošanā, arī zobārstniecībā polimēros. Savu labo tehnisko īpašību dēļ (tehniskā izturība un konservējošas īpašības) to izmanto arī pārtikas produktu iepakojumos.
Diemžēl, bisfenolu A saturošajiem materiāliem saskaroties ar pārtikas produktiem (no pārtikas iepakojuma) un roku ādu (no čekiem), tas nonāk cilvēka organismā, kur ir absolūti nevēlams – BPA grauj endokrīno sistēmu, bojā reproduktīvo sistēmu, ir aizdomas, ka tas veicina ļaundabīgos audzējus, aptaukošanos un citas veselības problēmas. Vēl nevēlamāks tas ir maziem bērniem, bet visbīstamākais ir auglītim mātes vēderā – tieši tad, kad organisms veidojas, kaitīgā viela iejaucas organisma procesos un maina tos.
Kāpēc neaizliedz?
Tas nav tik vienkārši. Taču aizliegumi jau ir ceļā: kopš 2017. gada 12. janvāra bisfenols A kā īpaši bīstama viela (SVHC – substance of very high concern) ir iekļauts Eiropas Komisijas īpašajā ķīmisko vielu sarakstā, kas paredz tā izmantošanas aizliegumu vai ievērojamus ierobežojumus. Šobrīd viela tiek pastiprināti pētīta, lai lemtu par piemērotākajiem tās ierobežojumiem. Baltijas valstu kopīgs projekts «LIFE/Fit for REACH» apkopojis informāciju par jau spēkā esošajiem aizliegumiem: kopš 2011. gada 1. jūnija visā Eiropas Savienībā BPA ir aizliegts izmantot zīdaiņu barošanai paredzētu pudelīšu ražošanā.
Beļģijas, Zviedrijas un Dānijas likumi aizliedz BPA izmantot arī citos materiālos, kas nonāk saskarē ar pārtiku un paredzēti zīdaiņiem un bērniem vecumā līdz trim gadiem. Francija ir aizliegusi BPA izmantošanu pārtikas iepakojumā un traukos. Eiropas Komisija noteikusi ierobežojumu BPA klātienei rotaļlietās, kas paredzētas bērniem vecumā līdz trim gadiem, kā arī visās rotaļlietās, kuras domātas likšanai mutē, – šis aizliegums attiecas uz visu Eiropas Savienību. Jau agrāk, sargājot cilvēku veselību, pakāpeniski tika samazināta pieļaujamā BPA deva, tāpēc mainās arī citas normas.
Savulaik pieļaujamā BPA migrācija pārtikā (pāriešana no iepakojuma uz pārtikas produktu) bija 0,1 mg/l, bet 2018. gadā Eiropas Komisija šo slieksni pazemināja, un tagad pārtikā drīkst nonākt ne vairāk kā 0,05 mg/l. 2016. gada decembrī Eiropas Komisija nolēma ierobežot BPA izmantošanu termopapīrā, un šis ierobežojums visā Eiropas Savienībā stāsies spēkā jau nākamgad.
Kāpēc tik lēni?
Ir produkti, kur labas alternatīvas jau pieejamas, tur nevajag kavēties, it īpaši, ja apdraudēti ir bērni. Bet ne visās produktu grupās alternatīvas ir zināmas un drošas.
Tas, ko noteikti nevajag darīt, ir aizvietot[1] vienu kaitīgu vielu ar citu tikpat kaitīgu vielu. Nozarē to dēvē par nožēlojamo aizvietošanu (angl. regrettable substitution).
Tā, piemēram, termopapīrā bisfenolu A nereti aizvieto ar bisfenolu S, kas ir līdzīgas uzbūves viela, ar līdzīgām, endokrīno sistēmu graujošām īpašībām.
Zviedrijas Ķīmisko vielu aģentūra (KEMI) ir izpētījusi, ka precēs un produktos var atrast aptuveni 200 dažādu bisfenolu un no tiem sestā daļa (37) varētu būt ar līdzīgām īpašībām. Angļu domnīca «CHEM Tust» publicējusi nevēlamo vielu sarakstu, un tur līdzās bisfenolam S ir bisfenoli B, F, HPF un citi.
Vēl sarežģītāk ir atrast alternatīvas liela tilpuma polikarbonāta pudelēm – grūti saržot plastmasu, kas būtu tikpat izturīga un glīta. Kāds Latvijas pudeļu ūdens ražotājs reklamē savu pudeļu plastmasu «TRITAN», bet, kā atzinumā Saeimai norāda profesore Dr. sc. ing. Sandra Muižniece-Brasava, tritāna pudeļu sastāvā ir cita endokrīno sistēmu potenciāli graujoša viela – trifenilfosfāts (TPP). Salīdzinot ar tritānu, BPA ir krietnu laiku pētīts, tādēļ par to zināms daudz.
Tritāns parādījies nesen, tāpēc zināšanu par to ir krietni mazāk, bet tās krājas un jau tagad nav iepriecinošas – ir zinātniski pētījumi par šīs vielas migrāciju no tritāna pudeles ūdenī (Bittner, 2014). Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) ir izvērtējusi tritāna sastāvā esošo trifenilfosfātu (TPP) un pieprasa veikt papildu pārbaudes par šīs vielas ietekmi uz reproduktīvo sistēmu. Tāpēc nesteigsimies un polikarbonāta pudeles pagaidām nemainīsim pret tritāna pudelēm, lai, bēgot no vilka, neuzskrietu lācim. Labāk un krietni lētāk ir dzert krāna ūdeni!
Arī ideālā konservu kārbu pārklājuma meklēšana vēl aizvien ir tikai procesā; projekta «LIFE/Fit for REACH» mājaslapā var atrast piemēru BPA aizvietošanai epoksīdpolimēros pārtikas iepakojuma pārklājumos. Uzņēmums vairākus gadus rāvies melnās miesās, pārbaudījis datu bāzes, strādājis ar piegādātājiem, testējis dažādas alternatīvas, bet darbs vēl aizvien nav pabeigts.
Ko darīt?
Pirmkārt, pirms ierobežot bisfenolu A, jāsaprot, kuros lietošanas veidos tas ir visbīstamākais un vai pieejamās alternatīvas ir labākas. Nedrīkst atbalstīt nožēlojamo aizvietošanu aizvietošanas pēc!
Otrkārt, svarīgi ir aizliegt ne vien BPA, bet arī tā līdziniekus – BPS, PBF, BPB un citus bisfenolus ar endokrīno sistēmu graujošām īpašībām.
Paldies Mairitai Lūsei par atbalstu raksta sagatavošanā!
Jana Simanovska
Avoti:
- INERIS, «Europe sets new limit for bisphenol A migration in food packaging»; 02/20/2018. https://substitution.ineris.fr
- KEMI, «New report: 37 bisphenols may be endocrine disruptors»; 8/31/2017. https://www.kemi.se
- CHEMTRUST, Toward G., Warhurst M., Reineke N. «From BPA to BPZ: a toxic soup». https://www.chemtrust.org
- Bittner, George D., et al. «Chemicals having estrogenic activity can be released from some bisphenol a-free, hard and clear, thermoplastic resins». Environmental Health 13.1 (2014): 103.
- LIFE Fit for REACH, «Bisfenola A aizvietošana epoksīdpolimēros pārtikas iepakojuma pārklājumos». http://www.fitreach.eu/
[1] Aizvietošana nozīmē bīstamo vielu aizstāšanu ar mazāk bīstamām vielām vai arī bīstamo vielu daudzuma samazināšanu produktu sastāvā un ražošanas procesos (LIFE/Fit for REACH).
Lasīt vēl: Dr.sc.ing. Sandra Muižniece-Brasava. Mīti un patiesība par pārtikas iepakojumiem.
