Viņu izgudrojumiem ir plašs praktiskais pielietojums, piemēram, tos var izmantot, lai iegūtu ūdeni no tuksneša gaisa, savāktu oglekļa dioksīdu vai attīrītu ūdeni no piesārņojuma.
Nobela prēmija ķīmijā šogad ir piešķirta japāņu zinātniekam Susumu Kitagavam, Austrālijas zinātniekam Ričardam Robsonam un ASV zinātniekam Omāram Jaghi.
74 gadus vecais Kitagava ir Kioto Universitātes profesors. 88 gadus vecais Robsons ir dzimis Lielbritānijā, studējis ASV, bet nu jau ilgus gadus dzīvo Austrālijā, kur darbojies kā Melburnas Universitātes profesors.
60 gadu vecais Jaghi ir dzimis Jordānijā palestīniešu bēgļu ģimenē; bērnībā visa ģimene dzīvojusi vienā istabā bez elektrības un krāna ūdens. Jaghi aizrāvies ar ķīmiju un 15 gadu vecumā devies mācīties uz ASV, kur kļuva par pasaules klases ķīmiķi. Pašlaik viņš ir Kalifornijas Universitātes (Bērkli) profesors.
Robsons, Kitagava un Jaghi devuši lielu ieguldījumu metālorganisko struktūru attīstīšanā. Šajās struktūrās metāla joni kalpo kā stūrakmeņi, ko savieno garās organiskās molekulas. Kopā tās veido kristālus, kuros ir lielas poras. Tās iespējams izmantot, lai savāktu un uzglabātu dažādas vielas. Pētnieki tās raksturo kā "viesnīcas istabas", kurās ienāk un iziet "viesmolekulas".
Robsons veica eksperimentus ar vara joniem un molekulām, kurām bija četri atzari. Viņš ieguva vielas, kam bija skaidra struktūra, līdzīgi kā oglekļa atomiem dimantā, taču atšķirībā no dimanta, kas ir ciets, kompakts materiāls, šo vielu struktūrā bija dobumi, ko varēja piepildīt ar citām vielām.
Robsona veidotās struktūras sākotnēji bija diezgan nestabilas, bet Kitagavas un Jaghi pētījumi vēlāk palīdzēja atrast tām praktisku pielietojumu. Viņi radīja stabilas molekulārās struktūras, caur kurām varēja plūst gāzes un cita veida vielas. Piemēram, Jaghi veica eksperimentus, kuru laikā ar šo metālorganisko struktūru palīdzību spēja savākt ūdeni no tuksneša gaisa.
Pateicoties šo zinātnieku pētījumiem, mūsdienās ķīmiķi radījuši desmitiem tūkstošu dažādu metālorganisko struktūru. Piemēram, elektronikas nozarē šādus materiālus izmanto, lai savāktu indīgās gāzes, kas nepieciešamas pusvadītāju ražošanas procesā.
Daļa pētnieku uzskata, ka metālorganiskās struktūras būs "21. gadsimta materiāls".
"Metālorganiskajām struktūrām ir milzīgs potenciāls, radot iepriekš neredzētas iespējas speciāli veidotiem materiāliem ar jaunām funkcijām," norāda Nobela Ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Heiners Linke.
