Un lūk, pēc četriem gadiem tāds apstiprinājums laikam parādījās. Kā uzsver profesors Dēvids Hinde (David Hinde) no Austrālijas Nacionālās Universitātes, 117. elementa sintēze atklāj jaunas iespēju robežas – tieši tāpēc dažu šī elementa atomu ieguve un identifikācija tiek uzskatīta par sava veida triumfu.
Hinde piedalījās darbā ar pētnieku grupu no vācu laboratorijas GSI, kuriem izdevās novadīt 48Ca un 249Bk atomu kodolu sapludināšanu. Šis uzdevums nav viegls – berklijs-249 ir diezgan grūti iegūstāms, bet tā pussabrukšanas periods ir 320 dienas, tāpēc nav iesakāms kavēties ar iegūtā preparāta attīrīšanu, transportēšanu un izmantošanu eksperimentos. 117. elementa kodols, 48Ca un 249Bk kodolu saplūšanas rezultāts, kā arī visi transurāna elementi atšķiras ar gana zemu stabilitāti.
Darbs, veiktais Vācijā, ļāva iegūt septiņus kodolus un atklāt jaunu 117. elementa sabrukšanas ceļu ar 105. elementa – dubnija – rašanos. Elementa pussabrukšanas periods vērtējams submikrosekundāros diapazonos.
Jaunie dati apstiprina to, ka fiziķi pakāpeniski tuvojas pie īpaši smago kodolu «stabilitātes salas», kuriem vajag būt stabilākiem par elementiem ar Z (protonu skaits) lielāku par 110. Starp citu, ja 105. elements ieguva oficiālu nosaukumu «dubnijs», tad 110., par godu vācu centram, nostiprināts nosaukums «darmštadtijs».
117. elements – pēdējais pēc atklāšanas laika Periodiskās tabulas elements un pagaidām nēsā pagaidu nosaukumu ununseptijs jeb ekaastāts. Oficiālo nosaukumu elements iegūs pēc IUPAC komisijas atzīšanas un kādas zinātnieku grupas apstiprinājuma.
Materiālu publicēšanai sagatavojis Artūrs Bogdanovičs
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.