Arī tad, ja esam informēti par sadzīves ķīmijas līdzekļu, kosmētisko līdzekļu vai pārtikas produktu sastāvu – ko mēs varam darīt? E-vielas pārtikas produktos tiek uzrādītas, bet ne vienmēr mums ir nepieciešamās zināšanas, lai saprastu, vai tās kaitē, vai nē, un tāpat sadzīves ķīmijas līdzekļos – ja izlasām sastāvu uz etiķetes, cik daudzi no mums zina, ko tas nozīmē? Vai vispār mēs kaut ko varam darīt, varbūt labāk ir vienkārši to ignorēt? Arī bailes un nedrošība kaitē veselībai.
Lai gan kopš vides politikas aizsākumiem dažādos piesārņojuma mazināšanas pasākumos ir investēts ļoti daudz un zināmo piesārņojošo vielu nokļuvi vidē ir redzami samazinājusies, ievērojami pieaug dažādas hroniskas saslimšanas. Viens no izskaidrojumiem – ķīmisko vielu kokteilis gan mūsu sadzīvē, gan apkārtējā vidē. Īpašu vērību Pasaules veselības organizācijas acīs izpelnās hormonālo sistēmu traucējošās vielas, kuras zinātnieki vaino gan pieaugošā audzēju sastopamībā, gan alerģiju un astmas pacientu pieaugumā (Pasaules veselības organizācijas ziņojums par endokrīnos traucējumus izraisošām vielām, 2012). Šādas vielas saista arī ar neiroloģisko saslimšanu pieaugumu (disleksija, UDS, autisms, atpalicība), kas sastopams jau 5-10 % bērnu, un arī ar aptaukošanos. Protams, daudz ko izskaidro arī labāka diagnostika un slimību atpazīšana, gan arī pārmaiņas mūsu ieradumos un pārtikas (našķu) izvēlē, bet ne tikai: ar šiem faktoriem vien nevar izskaidrot saslimšanas gadījumu pieaugumu.
Lai gan mūsdienās tikai retais sadzīvē izmantojamais priekšmets ir akūti ķīmiski bīstams, tas var saturēt kaitīgās vielas nelielā koncentrācijā, tostarp arī endokrīnos traucējumus izraisošās vielas, kuru ietekme uz cilvēku vainagojās hroniskās saslimšanās pēc ilgstošākas saskarsmes. Tomēr šādu saslimšanu cēloni ir grūti pierādīt, jo mēs ikdienā sastopamies ar ļoti daudziem faktoriem, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt veselību. Turklāt – parasti jau nav vainojama viena viela vien, bet vesels ķīmiskais kokteilis, ar ko saskaramies ikdienā.
Kā ķīmiskās vielas nonāk mūsu organismā?
Priekšmetu sastāvā esošās ķīmiskās vielas izdalās mūsu vidē, gaisā, vai arī ar tām saskaras mūsu ķermenis. Pārtikā, ko ēdam, ir ne tikai pievienotās E-vielas – tajā ir saglabājušās arī pesticīdu un dzīvniekiem doto ārstniecisko līdzekļu atliekas, kuru daudzums gan tiek likumdošanā regulēts, lai nepārsniegtu drošo līmeni. Un tomēr – atliekas, nedaudz, bet ir, un ne vienmēr tas, ko par drošu nosaka likumdevējs, šķiet drošs arī zaļi noskaņotam pilsonim.
Nereti vecāki saka – mums nav vērts domāt par vidi un veselību produktu saudzīgu izvēli, jo vide ir tik ļoti piesārņota, ka tāpat neko nevaram mainīt. Bet – tie ir maldi!
Pirmkārt iekštelpās, kur mūsdienu cilvēks pavada lielāko daļu dzīves (pat 90%), piesārņojums ar atsevišķām nevēlamām vielām var ievērojami pārsniegt apkārtējās vides piesārņojumu.
Otrkārt, piesārņojumu mēs uzņemam ne tikai elpojot, bet arī caur ādu un ēdienu (muti). Treškārt, ķīmisko vielu ietekmes spēku uz mums nosaka šīs vielas daudzums un biežums, cik ar to saskaramies. Pat, ja pilnīgi neizbēgsim, samazinot daudzumu un biežumu, ievērojami varam samazināt iedarbību.
Mazi bērni ir it īpaši jūtīgi pret ķīmisko vielu kaitējumu: viņiem nav nostiprinājusies imūnsistēma, viņi aug, un kaitīgie faktori augšanas laikā ir krietni ietekmīgāki. Viņu āda ir krietni caurlaidīgāka. Viņi rāpo un pasauli apgūst caur muti – ir pētījumu dati, ka pieaugušie apmēram 14% no iekštelpu piesārņojuma uzņem putekļu veidā, kamēr mazi bērni (1-4 gadus veci) ar putekļiem var uzņemt līdz pat 90% piesārņojuma. Jo, kā mēs zinām, mute ir ļoti svarīgs mazu bērnu apkārtējās pasaules izziņas orgāns.
Bet vai ir iespējams kaut ko mainīt?
Jā, ir lietas, ko mēs varam mainīt. Visbiežāk cilvēki uzsāk pārmaiņas, kad ir spiesti, jo kāds ir saslimis. Bet varam arī ātrāk.
Te ir vairāki ieteikumi, ko var darīt. Galvenais: ja vien nepieciešamība nespiež, nedariet visu uzreiz! Tas būs pārāk liels stress jūsu parastajai dzīvei un vēlēsieties visam atmest ar roku. Pārmaiņas ir jāievieš pakāpeniski, izvērtējiet savas iespējas un savas prioritātes, un dariet to, ko variet! Ieteikumu saraksts ar laiku tiks papildināts.
Sadzīves ķīmijas līdzekļi
- Vai tiešām visus līdzekļus, ko lietojat, arī vajag? Varbūt ir citas alternatīvas? Piemēram, logiem mikrošķiedras lupatiņas?
- Rūpīgi iepazīstaties ar marķējumu un norādītajiem drošības pasākumiem!
- Ja nepieciešams, izmantojiet sertificētos bioloģiskos līdzekļus, kur varat iztikt – neizmantojiet nemaz! Ne visi līdzekļi, kas lielās ar uzrakstiem “eko”, zaļi”, “bio”, “organisks”, vai uzliek zaļu lapiņu, tādi arī ir, tāpēc labāk uzticēties labi zināmām zīmēm, piemēram, skaidrojumu varat meklēt biedrības “Zaļā brīvība” mājaslapā (http://www.zb-zeme.lv/eko-markejumi).
- Īpašu vērību pievērsiet trauku mazgāšanas līdzekļiem, jo to atliekas var palikt uz trauku sieniņām.
- Maksimāli izvairāties no dezinficējošiem līdzekļiem un tādiem līdzekļiem, kuru sastāvā ir biocīdi – dezinficējošas vielas.
- Izvairieties no sintētiskajiem smaržvielām. Tādējādi ne vien darīsiet labu veselībai, bet arī ietaupīsiet.
- Izvairieties no spiediena aerosoliem (ar tiem jūs ieelpojat vairāk) un pulverveida līdzekļiem (tie put, un jūs vairāk ieelpojat, un rodas putekļi).
- Gan zāles, gan nepieciešamos sadzīves ķīmijas līdzekļus glabājiet maziem bērniem neizsniedzamā vietā. Ja izmantojiet šos līdzekļus, nepaļaujieties uz to, ka mazs bērns guļ – viņš var pielavīties nemanot, un nogaršot, ko gan mamma vai tētis tik interesantu izmanto.
Pārtika
- Pēc iespējas izmantojiet bioloģisko pārtiku, kas kļūst aizvien pieejamāka.
Pērkot pārtikas produktus, rūpīgi iepazīstaties ar to sastāvu. Atpazīstat nevēlamās E-vielas. Piemēram, kā vadlīnijas varat izmantot ierobežojumus E-vielām un citām vielām bērnu uzturā (http://www.likumi.lv/doc.php?id=245300) un higieniskās prasības izglītības iestādēs (http://www.likumi.lv/doc.php?id=69951): izvairieties no produktiem, kas satur: garšas pastiprinātājus (E620–E650); krāsvielas: E102 (tartrazīns), E104 (hinolīna dzeltenais), E110 (saulrieta dzeltenais FCF, oranždzeltenais F), E120 (košenils, karmīnskābe, karmīni), E122 (azorubīns, karmoizīns), E124 (kumačs 4R, košenila sarkanais A), E127 (eritrozīns), E129 (alūra sarkanais AC), E131 (patentzilais V), E132 (indigotīns, indigokarmīns), E133 (briljantzilais FCF), E142 (zaļais S), E151 (briljanta melnais BN, melnais PN), E155 (brūnais HT); saldinātājus: E950 (acesulfāms K), E951 (aspartāms), E952 (ciklāmskābe un ciklamāti), E954 (saharīns un tā sāļi); nelietojiet margarīnu, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus, un citus produktu atdarinājumus (izstrādājumus), ģenētiski modificētus organismus saturošus produktus.
- Cik vien variet, izmantojiet stikla, keramikas, vai metāla traukus (bet ne alumīnija!).
- Sekojiet tam, ko jūsu bērni ēd pirmskolā un skolā, jo tur bērni uzņem būtisku pārtikas daļu (pat 50 % no nedēļas devas!). Pārlieciniet savu pašvaldību, ka nepieciešams pievērst lielāku vērību pārtikas kvalitātei, izvēloties arī bioloģiskās lauksaimniecības produktus vai vismaz produktus no uzticamiem piegādātājiem.
- Ievērojami ietaupīsiet, izvērtējot savus iepirkšanās paradumus un samazinot atkritumos nonākušo pārtikas produktu daļu, kā arī atsakoties no dārgākajiem produktiem. Piemēram, desas ir tikpat dārgas vai dārgākas kā tīra gaļa, bet gaļas tur ir mazāk. Samaziniet gaļas daudzumu savā uzturā, jo tas ir viens no dārgākajiem produktiem
- Jau no mazotnes radiniet savu bērnu dzert tīru ūdeni, izvairieties no saldinātiem dzērieniem, saldām tējiņām un saldām suliņām. Padariet dzeramo ūdeni bērnam pieejamu.
Tajā pašā laikā – jūs nedrīkstat kļūt par bērnu policistu, pilnīgi aizliedzot visus neveselīgos našķus. Pētījumi liecina, ka bērni, kuru vecāki pārāk autoritāri spiež uz veselīgu pārtiku, vēlāk tīši sāk izvēlēties neveselīgus produktus.
- Tāpēc jums jāatrod līdzsvars starp bērna iegribām un veselīgumu. Čipsi ciemos vai pudele gāzētā dzēriena nedēļā veselam bērnam nekādu lielo skādi neizraisīs (bet arī – izvēlaties produktus ar “īsāku” sastāvu). Un – ļoti svarīgi, ka šie neveselīgie našķi nav bērniem brīvi pieejami (kas notiek jūsu bērna skolā?)
- Vairāk ieteikumu par pārtiku varat atrast šajā Vides Vēstis žurnālā.
Kosmētika
- Jo mazāks bērns– jo mazāk kosmētikas, jo labāk. Vislabāk viņiem noder tīrs ūdens. Mitrās salvetes nepieciešamas tikai ceļojumos, kad nav pieejas ūdenim. Parasti maziem bērniem nevajag nekādus mitrinošos krēmus, nedz arī aizsargkrēmus pret laika apstākļiem (pretēji ražotāju apgalvojumiem). Šampūnu un ziepes var izmantot pēc iespējas retāk.
- Līdzīgi, kā ar sadzīves ķīmijas līdzekļiem, izvairāties no kosmētiskajiem līdzekļiem, kuru sastāvā ir dezinficējošas vielas, piemēram, triklozāns, un līdzekļiem, kas sola antibakteriālu iedarbību.
- Jo plašāku ādas laukumu noklājam ar kosmētisko līdzekli, jo ilgāk to tur turam, jo biežāk to lietojam, jo tuvāk mutei: jo svarīgāk ir pievērst uzmanību sastāvā esošajām vielām! Piemēram, salīdziniet nagu laku ar zobu pastu, vai šampūnu ar ķermeņa krēmu!
- Brīžos, kad tomēr bērniem nepieciešami kosmētiskie līdzekļi, jācenšas izmantot tikai sertificētu biokosmētiku. Un tas ir labi arī pieaugušajiem! Mazajām princesēm labāk atļaut izmantot sertificētus bioloģiskos skaistumkopšanas un krāsošanās līdzekļus – maziem bērniem paredzētā “ierindas” kosmētikā esmu redzējusi daudz vielu, kuru dēļ nedodu to savai meitai. Kā atrast bioloģisko kosmētiku – varat paskatīties manā senākā rakstā.
Apģērbs
- Jo mazāks bērns, jo svarīgāk jaunās drēbes pirms izmantošanas izmazgāt. Zīdaiņiem obligāti!
- Izvairieties no apģērba, kam nepieciešama ķīmiskā tīrīšana.
- Izmantojiet apģērbu ar ekomarķējumu. Latvijā arī parādās šādi marķēti apģērbi.
Dzīvoklī un citās telpās.
- Izvairieties no virsmām, kas uzkrāj putekļus, jo uz putekļiem mīl nosēsties arī piesārņojošās vielas. Tas attiecas gan uz paklājiem, gan pūkainu rotaļlietu armiju, gan krokotiem aizkariem.
- Regulāri veicat mitro uzkopšanu, tādējādi atbrīvojoties no putekļiem.
- Regulāri vēdiniet telpas.
- Īpaši uzmanīgi ar produktiem, kas satur mazās tablešu veida baterijas. Ja bērns tādu bateriju norij, nekavējoties jādodas uz slimnīcu: var notikt ļoti akūta, un letāla saindēšanās.
- Izvairāties no materiāliem, kas emitē ķīmiskās vielas – sintētiskiem grīdas segumiem un citiem sintētiskiem apdares materiāliem (dažreiz arī varat sajust smaržu vai smaku). Pēc iespējas izmantojiet dabiskus materiālus – masīvkoku (iekštelpās neapstrādātu ar konservantiem!), akmens vai keramikas flīzes, metālu, stiklu. Līmētais koks (saplākšņi, skaidu plates) arī emitē kaitīgas vielas, it īpaši sākumā, kamēr jauns. Tāpēc jaunās mājās, vai ar jaunām mēbelēm īpaši nepieciešama bieža vēdināšana.
- Pēc iespējas bieži uzturaties svaigā gaisā.
- Pārlieciniet savu pašvaldību, ka izglītības iestādēs jāizvēlas veselībai un videi saudzīgi materiāli, un jānodrošina bieža vēdināšana un mitrā uzkopšana. Un – jo vairāk bērni pavadīs laukā, jo labāk. Skandināvijā ir pat bērnudārzi, kur bērni visu dienu pavada ārā.
Jana Simanovska, Dr.sc.ing.