LZA, apkopojot universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, kā nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus teorētiskajā zinātnē nosaukusi jaunas metodes izstrādāšanu kvantu algoritmu izveidei un jauna kvantu interferences pielietojuma izstrādāšanu nanoelektronikā, ko īstenojuši LU pētnieki - Andris Ambainis, Vjačeslavs Kaščejevs, Aleksandrs Belovs, Jānis Timošenko, kā arī uz oglekļa-ūdeņraža (C-H) saišu aktivēšanu balstītas jaunas organisko savienojumu sintēzes metodoloģijas izstrādi, ko var izmantot jaunu ārstniecības vielu sintēzē. Šo metodoloģiju uizstrādājuši Dmitrijs Lubriks, Igors Sokolovs, Edgars Sūna.
Kā nozīmīgi praktiskajos pielietojumos minēti jaunas katalītiskas glicerīnskābes un pienskābes iegūšanas metodes, oksidējot glicerīnu ar gaisu vai molekulāro skābekli. Jauna aktīvāku un selektīvāku katalizatoru sintēzes metode, jaunas vēža specifiskas autoantivielas agrīnai kuņģa vēža diagnostikai un slimības gaitas prognozēšanai atklāšana, kā arī atklājums, ka halkogenīdu pārklājumus nanotehnoloģijai un nanoelektronikai ir iespējams kristalizēt ar elektronu kūļa palīdzību izmantošanai elektronu litogrāfijā.
LZA kā nozīmīgu sasniegumu minējusi to, ka selekcionēta krūmcidonijas šķirne Rasa - augļu ieguvei. Tās ražība, ziemcietība, bezērkšķu forma, lielie, viegli vācamie augļi un augstvērtīgais bioķīmiskais sastāvs, kā arī izstrādātās augļu pārstrādes metodes dod jaunas iespējas lauku saimniecību attīstībai.
Sasniegumu prezentācija plānota janvāra vidū LZA svinīgajā sēdē.
