Savukārt studijā kopā ar LU Cietvielu fizikas institūta Ūdeņraža enerģētikas materiālu laboratorijas vadītāju, fizikas doktoru Jāni Kleperi, inženieri Pēteri Lesničenoku un Latvijas ūdeņraža asociācijas pārstāvi Aivaru Starikovu sarunāsimies par ūdeņraža transportu. Ūdeņradis ir kosmosā visvairāk sastopamais ķīmiskais elements. Vai uz to neliekam pārāk lielas cerības, risinot mūsu planētas problēmas? Kā ūdeņraža auto palīdzētu samazināt oglekļa dioksīda izmešus atmosfērā un kad Rīgas ielās varētu kursēt ūdeņraža darbināti autobusi un trolejbusi?
Kanādā ezeru ūdens pārvērties želejā
Par šādām pārvērtībām parūpējušies mazie planktona organismi. Kanādas ezeros pamatīgas problēmas radījušas ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas. Samazinoties kalcija līmenim ūdenī, notikusi strauja želejveida mikroorganismu savairošanās. Turklāt atsevišķus ezerus problēma skārusi tik nopietni, ka to ūdeņi sākuši atgādināt želeju.
Ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas radījušas lieliskus dzīves apstākļus noteiktiem ūdenī brīvi peldošiem, mikroskopiskiem organismiem. Normālos apstākļos ezeru ekosistēmās planktonā dominē vēžveidīgās ūdens blusas un dafnijas, taču izmaiņu rezultātā tās vairs nevar iegūt gana daudz barības vielu, lai izdzīvotu un vairotos. Tikmēr jaunā vide radījusi labvēlīgus apstākļus citiem vēžveidīgajiem dzīvniekiem – nelielajiem, ar želeju klātajiem holepodiem, kas lielās koncentrācijas padara ūdeni līdzīgu želejai.
Dafnijām ir ciets, pārkaļķojies ārējais skelets, tādēļ tām nepieciešams augsts kalcija un fosfora līmenis apkārtējā vidē. Zema kalcija līmeņa apstākļos dafnijas kļūst par vieglu mērķi plēsējiem. Savukārt želejveidīgajiem dzīvniekiem nav ārējā skeleta un tiem nepieciešams divreiz mazāks fosfora daudzums un desmit reizes mazāks kalcija daudzums nekā dafnijām. Zinātnieki uzskata, ka nākotnē dafnijām izdzīvošana varētu kļūt vēl grūtāka, jo klimata pārmaiņas izraisa skābekļa daudzuma samazināšanos ezeru dziļākajos slāņos un rada lieliskus apstākļus dafniju galvenajam dabiskajam ienaidniekam – knišļu kāpuriem.
Problēma skārusi Kanādas austrumu daļas ezerus, un visvairāk cietusi lielākā province Ontārio valsts dienvidaustrumos. Zinātnieki uzskata, ka problēmu tieši Ontārio provincē saasinājusi Eirāzijas ūdens blusu invāzija, jo tās bieži barojas ar dafnijām, radot želejveidīgajiem jaunienācējiem vēl vairāk piemērotās telpas. Pētnieki brīdina, ka pieaugošā Kanādas ezeru saželēšana varētu ietekmēt arī zivju populāciju, jo barības ķēdē tiks traucēta enerģijas un vielu pārnese. Turklāt varētu rasties arī ūdens filtrāciju sistēmu aizsērējumi, kas apgrūtinās apkārtnes iedzīvotāju nodrošināšanu ar dzeramo ūdeni.
Analizējot nogulumu sastāvu, zinātnieki noskaidrojuši, ka ezeru saželēšana sākusies jau agrās industrializācijas laikā, ap 1850. gadu un piesārņojuma savlaicīga neapturēšana, novedusi pie šī brīža situācijas . Sīkāk par šo pētījumu un ezeriem lasiet www.atklajumi.lv
