LR1 raidījums “2015. gada Nobela prēmijas fizikā, ķīmijā un medicīnā”

2015. gada Nobela prēmijas zinātnē - fizikā, ķīmijā, medicīnā. Neitrīno daļiņu pētījumi, bojātu DNS izpēte šūnās un parazītu izraisītu infekciju slimību ārstēšana - tie ir šī gada Nobela prēmijas laureātu veikumi.

Ko par to nozīmīgumu saka pašmāju pētnieki? RaidījumāZināmais nezināmaja diskutē Rīgas Stradiņa universitātes infektoloģe, medicīnas doktore, profesore Angelika Krūmiņa un Latvijas Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, kodolfiziķis Oļģerts Dumbrājs.

Vēža terapijas efektivitāti pareģojošs tests

Jau divus Rīgas Stradiņa Universitātē īsteno projektu, kura mērķis ir radīt jaunu produktu – pareģojošo testu terapijas efektivitātes noteikšanai vēža slimniekiem. Tas tika radīts, lai saprastu, kāpēc onkoloģisko slimību pacientiem pēc vienādas terapijas ir atšķirīgs rezultāts,  kas nosaka šīs atšķirības un ko darīt, ja daļai pacientu terapija nav efektīva. Nesen ir beigusies projekta pirmā fāze un par sasniegto stāsta RSU Onkoloģijas institūta direktors profesors Edvīns Miklaševičs.

Nobela prēmija 2015 ķīmijā

Ķīmijā šogad laurus plūc Tomass Lindāls no Lielbritānijas, Pols Modrihs un Azizs Sančars no ASV par DNS molekulu pētījumiem. Minētie pētnieki atklājuši mehānismu, kā šūnas spēj salabot bojātu DNS, lai saglabātu svarīgo ģenētisko informāciju. Nobela prēmijas piešķiršanas komiteja uzskata, ka laureātu izstrādātā shēma sniedz jaunas pamatzināšanas šūnu darbībā un noderēs, piemēram, ļaundabīgu audzēju ārstēšanā.  

Izrādās, katru dienu DNS tiek bojāts ar ultravioleto starojumu, brīvajiem radikāļiem un citām kancerogēnām vielām, bet pat bez šādiem ārējiem uzbrukumiem DNS molekula pēc savas būtības ir nestabila. Šūnas genomā katru dienu notiek tūkstošiem nejaušu izmaiņu. Turklāt defekti var rasties arī šūnu dalīšanās procesā, kas notiek cilvēka organismā vairāku miljonu reižu katru dienu.

Vēl pirms 40 gadiem zinātnieki uzskatīja, ka DNS ir ļoti stabils veidojums, taču Nobela prēmiju ieguvušais Tomass Lindāls pierādīja DNS sadalīšanos, kā rezultātā dzīvības attīstība uz Zemes nebūtu iespējama. Taču šūnas spēj molekulārā līmenī salabot bojātu DNS un nosargāt svarīgo ģenētisko informāciju. Turku izcelsmes ASV zinātnieks Azizs Sančars veica pētījumus par ultraviolētu staru bojātu DNS labošanu, ko veic šūnas. Savukārt Pols Modrihs pierādīja, ka šūnas izlabo kļūdas, kas rodas to dalīšanas rezultātā. Pie Nobela prēmijas minētie zinātnieki tiks 10. decembrī, kad kā ik gadu notiks svinīgā apbalvošanas ceremonija.

Noklausīties raidījuma ierakstu...

Lasīts 862 reizes Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 21 oktobris 2015 21:45
Mihails Gorskis

Projekta vadītājs un zinātniskais redaktors

Mājas lapa: www.kimijas-sk.lv E-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi LR1 raidījums “2015. gada Nobela prēmijas fizikā, ķīmijā un medicīnā”