SIA Groglass ir viens no pasaulē vadošajiem anti-reflektīvā (gaismu neatstarojoša), kā arī citu augstākās klases stiklu ar pārklājumu izstrādātājs un ražotājs. Groglass® “neredzamais” stikls tiek lietots elektroniskajiem displejiem, ledusskapju durvīm un aukstuma vitrīnām, luksus arhitektūras projektiem, mākslas darbu ierāmēšanai, kā arī citiem risinājumiem, kur nepieciešams stikls ar augstu pievienoto vērtību.
Šī gada 12.-13. septembrī Rīgā, viesnīcā Radisson Blue Hotel Latvija notika ikgadējā 12. Eiropas Ziemeļvalstu Koksnes zinātnes un inženierzinātnes tīkla konference (angliski: The 12th Annual Meeting of the Northern European Network for Wood Science and Engineering, WSE). Konferenci rīkoja Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (LVKĶI).
Farmācijas kompānijas AS "Grindeks" pārstāvji tikušies ar Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) pārstāvjiem, vienojoties par sadarbību, tomēr joprojām abu pušu starpā nav vienprātības par "Grindeks" ražotā preparāta "Mildronāts" izslēgšanu no sportistiem aizliegto vielu saraksta, informē uzņēmumā.
Atkritumu šķirošana ir liels solis pretī tīrākai videi, vērtīgu izsīkstošu resursu saglabāšanai un ievērojamam finanšu ietaupījumam. Taču, lai nodotu plastmasas iepakojumu pārstrādei, ir vērts noskaidrot, kādus tieši plastmasas veidus tavs atkritumu apsaimniekotājs pieņem pārstrādei.
No 3. jūlija līdz 6. jūlijam Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska konference "Balticum Organicum Syntheticum 2016" (BOS-2016).
Ceturtdien, 1. septembrī, stājas spēkā Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”,
1869. gada 18. martā krievu ķīmiķis Nikolajs Menšutkins uzstājas Krievijas ķīmijas sabiedrības sēdē ar Dmitrija Mendeļejeva referātu par ķīmisko elementu periodiskumu un to attiecībām pēc atomu masas. Jaunais zinātnieks ir atklājis unikālu veidu kā sistematizēt ķīmiskos elementus. Taču svarīgāks atklājums ir tas, ka Mendeļejeva teorija ļauj paredzēt vēl neatklātu ķīmisko elementu esamību.
Klimata pārmaiņas mudina ne tikai ikdienas patērētāju pārdomāt, kādas “zaļās pēdas” tas atstāj aiz sevis, bet arī liek zinātniekiem meklēt jaunus risinājumus, ka izmantot resursus videi draudzīgāk. Oglekļa dioksīds (CO2) ir "sliktais zēns" - to vainojam pie teju visām nelaimēm, kas sākās ar vārdiem "klimata pārmaiņas".
Radons, kas mūsu mājā parasti nonāk kopā ar ūdeni vai no augsnes caur mājas pamatiem, ir radioaktīvais alfa starotājs. Ārēji tas nav bīstams, taču, nonākot cilvēka organismā ar dzeramo ūdeni vai ieelpojot, var veicināt nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu sistēmā, kā arī var ietekmēt redzi, atklāj Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Cilvēka fizioloģijas un bioķīmijas katedras lektors un ķīmiķis Mihails Haļitovs.
Ūdens sastāv no diviem ķīmiskajiem elementiem – ūdeņraža un skābekļa. Pietiekams ūdens daudzums ir viens no cilvēka dzīvības un labas veselības priekšnosacījumiem, jo ūdens, gluži tāpat kā gaiss, nepieciešams dzīvības procesu uzturēšanai, kā ari personīgās un mājokļa higiēnas nodrošināšanai.
Ķīmijas jaunumi