Ķīmijas jaunumi

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosaukusi nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē 2018. gadā. Zinātnes sasniegumu un nozīmīgāko notikumu Latvijas zinātnes dzīvē izvērtēšanu Latvijas Zinātņu akadēmija uzsāka 2002. gadā.

Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta amerikāņu un britu zinātniekiem par proteīnu izstrādi, kas "atrisina cilvēces ķīmiskās problēmas", 3. oktobrī paziņoja Zviedrijas Zinātņu akadēmija.

Trešdien, 26. septembrī Mārupē, Plieņciema ielā, atklāta farmācijas zīmola Lotos Pharma jaunā ražotne.

Labāki implanti, kas ļautu cilvēkiem uzlabot veselību, kā arī īpašs saldējums kā vesela zinātne. Raidījumā Zināmais nezināmajā tiekamies ar Kārli Agri Grosu, kurš ikdienā pēta dažādu ortopēdijā izmantojamu materiālu īpašības, bet brīvajā laikā rada jaunas garšas saldējumam, kura kristālu veidošanos apguvis Itālijā.

No 2. līdz 5. oktobrim, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts rīko starptautisku konferenci “Funkcionālie Materiāli un NanoTehnoloģijas - FM&NT-2018”.

Kā tapušas zāles, ko ikdienā iegādājamies aptiekās, un kā zāles top šodien un taps nākotnē, kādi ir zāļu izstrādes posmi un kādas nozares darbojas roku rokā medikamentu izstrādē?

AS Grindeks un Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) nostiprinājis ilggadējo sadarbību ar jaunu līgumu, tādējādi no atsevišķiem pētniecības projektiem pārorientējoties uz stratēģisku ilgtermiņa sadarbību un paverot jaunas perspektīvas zāļu pētniecībā, attīstībā un izstrādē, informē AS Grindeks.

2018. gada 13. septembrī, plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē, Jelgavas ielā 1, 701. telpa, LU Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Artūrs Zariņš aizstāvēs promocijas darbu: "Radiācijas defektu un radiolīzes produktu veidošanās, uzkrāšanās un rekombinācija modificētās divfāžu keramikas tritiju ģenerējošās minilodītēs" ķīmijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai.

Lai arī sausums, ko šobrīd vērojam aiz loga, nemazinās un rada lērums problēmu, Latvijā tomēr esam priviliģēti – tīrs dzeramais ūdens mums ir pieejams un par tā dēvēto sauso dienu jeb „day zero”, kas ir bijusi realitāte jau pusgadu Keiptaunas sausuma krīzes skartajiem, mums pavisam noteikti nav jāsatraucas.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas pētnieki, hidroģeologi - Jānis Bikše un Inga Retiķe - ir uzsākuši darbu pie jauna projekta "Fona un kvalitātes robežvērtību izstrāde Latvijas pazemes ūdensobjektiem".

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi