Ķīmijas jaunumi

Šonedēļ svinīgi atklāta AS "Olainfarm" jaunā gatavo zāļu ražotne, kura izveidota, pārbūvējot iepriekš neizmantotu ēku. Projekta kopējās izmaksas ir 9,6 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro ir pieprasītais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

2015. gadu Pasaules fiziķu biedrību apvienība nosaukusi par Gaismas gadu (International Year of Light). UNESCO annālēs tas ierakstīts kā Raiņa un Aspazijas gads sakarā ar mūsu dižā dzejnieka 150 gadu jubileju.

Latvijas Zinātņu akadēmija ar Senāta lēmumu savukārt 2015. gadu pasludinājusi par "ACADEMIA -200" gadu, atzīmējot savas tālās priekšteces - Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibināšanu pirms 200 gadiem, 1815. gada 23. novembrī. 1815 ir pirmais gadskaitlis, kas izšūts Latvijas Zinātņu akadēmijas karogā, aizsākot gadskaitļu virkni, kur katrs gads iezīmē kādu noteiktu posmu Akadēmijas tapšanā par tādu, kāda tā ir šobrīd. Visi šie notikumi ir savstarpēji saistīti, lai 2015. gadu varētu nodēvēt par Gaismas gadu ne tikai fizikālās gaismas, bet arī gara gaismas izpratnē.

Lai arī cik reizes ir mēģināts spodrināt izlietni, tā tomēr nespēj atgūt savu sākotnējo izskatu pat tad, ja izmēģināti vairāki tīrīšanas līdzekļi. Izrādās, spožas izlietnes rezultātam var izmantot mājās sastopamos dabiskos līdzekļus, un ar tiem tīrīšanas rezultāts var patīkami pārsteigt.

Raidījuma Zināmais nezināmajā svētku versija, kad par aizvadītajā gadā padarīto un nākotnes iecerēm iztaujāsim savus īpašos viesus – Latvijas Organiskās sintēzes institūta farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāju Maiju Dambrovu, LU Fizikas un matemātikas fakultātes asociēto profesoruVjačeslavu Kaščejevu, LU Latviešu valodas institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētājuAnnu Stafecku un zinātniskā institūta «Bior» Pārtikas un vides izmeklējumu laboratorijas vadītāju Vadimu Bartkeviču.

Raidījuma ieraksts...

Ķīmiskās rūpniecības nozare un tās saskarnozares ir viena no svarīgākajām Eiropas Savienības rūpniecības nozarēm. Ķīmiskās rūpniecības nozare un tās saskarnozares ietver ķīmiskās rūpniecības, ūdens apgādes un attīrīšanas un atkritumu apsaimniekošanas apakšnozari. Eiropas Savienībā šī nozare nodrošina ap 3,2 miljoniem darbavietu vairāk nekā 60 000 uzņēmumu.

Iespējams, jau tuvākajā nākotnē elpošana zem ūdens bez milzu skābekļa balona vairs nebūs tikai zinātniskā fantastika. 

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" runājam par zinātnieku mūža veikumu. Vispirms būs Zanes Lāces sižets par unikālu zinātnes un tehnikas vēstures pētnieku Jāni Klētnieku. Senatne, debessjums, zemes dzīles un tās apkārtmēri – tā pāris vārdos var raksturot  ģeodēzijas vēsturnieka Jāņa Klētnieka  profesionālās intereses.

Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju jaunais mācību korpuss darbojās jau 4 mēnešus. Šajā laika periodā te ir norisinājušās gan svarīgas zinātniskās konferences, gan aktuāli semināri.

Latgales Reģionālā televīzija 

Raidījumā Zināmais nezināmajā, kas skan dienā, kad Stokholmā pasniedz Nobela prēmijas, vispirms sižets par zinātnieku atklājumiem, par ko piešķirtas šīgada Nobela prēmijas medicīnā, fizikā un ķīmijā. Plašāk stāsta LU asociētais profesors Donāts Erts, profesors Ivars Tāle, fizikas zinātņu doktors Lauris Dimitričenko un RSU Anatomijas un antropoloģijas institūta direktore, profesore Māra Pilmane.

Raidījumā Zināmais nezināmajā vispirms būs Zanes Lāces sižets par Andra un Kristapa Dambju konstruēto revolucionāro elektromobili "OSCar eO".  Desmit minūtēs ar maksimālo ātrumu 250 kilometri stundā vienu megavatu, ko var salīdzināt ar miljons 100 vatu spuldzēm, jaudīgai mašīnai ir jānobrauc aptuveni 20 kilometri stāvā kalnā – izklausās pēc matemātikas uzdevuma, bet  autosporta  interesenti jau saprot, ka runa ir par  elektromobili, kas radīts  sacensībām braukšanai kalnā.  Par sporta elekroautomašīnām stāstīja  uzņēmumu EO un OSC pārstāvis, inženieris Kristaps Dambis.

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi