Nobela prēmija fizikā piešķirta britu fiziķim Pīteram Higsam un beļģu zinātniekam Fransuā Englēram par tā dēvēto dievišķo daļiņu jeb Higsa bozonu atklāšanu.
Zinātnieki godināti par "teorētisko izskaidrojumu mehānismam, kas veicina mūs izpratni par atomu elementārdaļiņu masas izcelsmi", teikts Nobela komitejas paziņojumā.
Higsa bozona esamība 2012. gada vasarā pierādīta Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) Lielajā hadronu paātrinātājā (LHC) veiktajos eksperimentos.
LZA, apkopojot universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, kā nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus teorētiskajā zinātnē nosaukusi jaunas metodes izstrādāšanu kvantu algoritmu izveidei un jauna kvantu interferences pielietojuma izstrādāšanu nanoelektronikā, ko īstenojuši LU pētnieki - Andris Ambainis, Vjačeslavs Kaščejevs, Aleksandrs Belovs, Jānis Timošenko, kā arī uz oglekļa-ūdeņraža (C-H) saišu aktivēšanu balstītas jaunas organisko savienojumu sintēzes metodoloģijas izstrādi, ko var izmantot jaunu ārstniecības vielu sintēzē. Šo metodoloģiju uizstrādājuši Dmitrijs Lubriks, Igors Sokolovs, Edgars Sūna.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) tiek realizēts Eiropas Sociālā fonda projekts “Nanomateriāli perspektīviem energoefektīviem risinājumiem”. Būtiski projekta rezultāti ir divu tehnoloģiju, kas orientētas uz lētu, bet pietiekami efektīvu saules bateriju un no nanovadiem veidotu gaismas avotu izstrādi, kā arī Latvijas zinātnei piesaistīta 19 zinātnieku grupa.
Ja gadās nonākt Parīzē un apmeklēt pasaulē populārāko mākslas muzeju – Luvru, pievērsiet uzmanību stikla ietvariem, kas klāj pasaulslaveno mākslinieku šedevrus. Daļa no tiem ir ražoti Latvijā – uzņēmumā „GroGlass”, kas šogad konkursā „Eksporta un inovācijas balva” pretendē uz eksportspējīgākā komersanta titulu lielo un vidējo komercsabiedrību grupā. SIA „GroGlass" nodarbojas ar antireflektīva jeb neatstarojoša stikla pārklājuma ražošanu, ko var izmantot mākslas darbu ierāmēšanai, televizoriem, stikla vitrīnām un veikalu skatlogiem, kur gaismas atstarošanās ir nevēlama.
Šī gada Nobela prēmija ķīmijā piešķirta amerikāņu zinātniekiem Robertam Lefkovicam un Braienam Kobilkam par šūnu receptoru darbības izpēti.
2012. gada 4. jūlijā Eiropas kodolpētījumu centrā CERN zinātnieki ziņoja par rezultātiem, kas iegūti ar detektoriem CMS un ATLAS. CMS dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 125,3 GeV un datu ticamību ļoti tuvu 99,999%. ATLAS dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 126,5 GeV un datu ticamību 99,999%. var uzskatīt, ka ilgi meklētais Higsa bozons ir atklāts
ASV zinātnieki atklājuši planētu «GJ1214b», kas būtiski atšķiras no līdz šim zināmajām, jo to veido nevis gāzes vai ieži, bet gan ūdens
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA), apkopojot iesniegtos universitāšu, zinātnisko institūtu un centru priekšlikumus, nosaukusi nozīmīgākos Latvijas zinātnes sasniegumus 2011. gadā. No tiem uz dabaszinātnēm un tehniku attiecas deviņi
BBC dokumentālistiem izdevies nofilmēt tā dēvēto «nāves pirkstu», kas veidojas Antarktīdas ledainajos ūdeņos zem ledus slāņa. Jaunas ledus segas veidošanās blakusprodukts ir ārkārtīgi sāļš šķīdums, kas ir krietni blīvāks par ūdeni un strauji grimst lejup. Ap to esošais jūras ūdens strauji sasalst un veidojas lāsteka, kas, sasniedzot gultni, nogalina ikvienu dzīvo radību, to ieslēdzot ledus «sarkofāgā»
Ķīmiskais piesārņojums kļuvis par vienu no galvenajām cilvēces problēmām, un tas bieži vien rada pat neprognozējamas sekas visai pasaules ekosistēmai. Esam iestrēguši pieprasīšanas, patērēšanas, ražošanas un izmešanas virpulī, bez apdoma un saprāta šķērdējam savas planētas resursus un visu, kas patiesi vērtīgs, bet dabas vietā ļaujam ienākt industrijas džungļiem un atkritumu kalniem...
Ķīmijas jaunumi