Darba drošības noteikumi
Vielu glabāšanas noteikumi
1. Uzņēmuma (iestādes) vadītājs ir atbildīgs par ķīmisko vielu glabāšanas noteikumu ievērošanu. Vadītājām ir tiesības iecelt atbildīgu personu, kuras pārziņā būs ķīmisko vielu glabāšana un izmantošana.
2. Ķīmiskās vielas tiek glabātas atsevišķā telpā. Reaģentus uzglabā skapjos vai plauktos. Laboratorijā drīkst atrasties šķīdumi un nelieli daudzumi cieto vielu, kuri paredzēti laboratorijas darbiem.
Lielus skābju balonus, sārmu daudzumus glabā speciālā noliktavā. Tai ir jābūt pagrabā vai pirmajā stāvā. Ja noliktavai ir logi, tad tiem ir jābūt aizrestotiem un durvīm klātām ar skārdu.
Ja mācību iestādes ķīmijas kabinetā notiek vēl kādi citi mācību priekšmeti, tad ķīmiskie reaģenti jāglabā aizslēgtos skapjos vai plauktos, lai telpā esošie cilvēki netiktu pie reaģentiem. Visām telpām (sagatavotava, laboratorija, u.c.), kurās glabājas ķīmiskie reaģenti, jābūt aizslēgtām un telpu atslēgām jāglabājas pie personas, kas ir atbildīga par šīm telpām (direktora, vai direktora ieceltas personas).
3. Uz trauka, kurā glabājas vielas, jābūt etiķetei, uz kuras norādīts reaģenta nosaukums, formula, bīstamības pakāpe (toksisks, kodīgs, viegli uzliesmojošs, korozīvs, u.c.). Reaģentu traukiem ir jābūt stingri noslēgtiem.
4. Ķīmiskie reaģenti, kuri saskarsmē ar gaisu vai ūdeni var radīt sprādzienu,
ugunsgrēku (nātrijs, kālijs, bārijs, alumīnija pulveris, cinka pulveris, kalcija karbīds, baltais un sarkanais fosfors, u.c.) glabājami speciālos metāliskos skapjos, kastēs, seifos. Šīs vielas aizliedz glabāt kopā ar viegli uzliesmojošiem šķīdumiem. Nātrijs, kālijs, bārijs un kalcijs ir jāglabā zem eļļas slāņa, bet baltais fosfors – ūdenī.
5. Gaistoši un viegli uzliesmojoši šķīdumi (acetons, benzols, benzīns, toluols, spirts, ēteris, sērogleklis, ksilols, organiskās eļļas, u.c.) ir glabājami speciālos metāliskos skapjos, kastēs vai seifos. Šīs vielas uzglabā atsevišķi no citiem ķīmiskiem reaģentiem. Etilspirtu nedrīkst glabāt kopā ar pārējiem spirtiem.
6. Indīgas vielas (broms, jods, visi dzīvsudraba savienojumi, varš, svins, zelts, sudrabs savienojumi, u.t.t.) ir jāglabā atsevišķa skapī. Broms glabājams zem stikla kupola.
7. Vielas, kas izsauc uzliesmojumu – spēcīgi oksidētāji (kālija permanganāts, slāpekļskābe, sērskābe, u.c.) – glabājas skapī vai plauktā atsevišķi no pārējām vielām.
8. Aizliegts izveidot pārmērīgi lielas ķīmisko reaģentu rezerves. Reaģentus glabā tā, lai uz tiem nekristu tieši saules stari. Ķīmiskie reaģenti glabājami tikai iepriekš minētajās vietās. Reaģentu glabāšana citās vietās kategoriski aizliegta.
9. No jauna iegādātie reaģenti nekavējoties jānodod personai, kura atbild par to glabāšanu.
Drošības pasākumi, strādājot ar kodīgām un indīgām vielām
Kodīgas vielas:
1. koncentrētas skābes: sērskābe, sālsskābe, slāpekļskābe, etiķskābe u.c.
2. koncentrētie sārmi: nātrija hidroksīds, kālija hidroksīds, amonjaka šķīdums u.c.
Nonākot uz ādas, izsauc apsārtumus un apdegumus.
Indīgas vielas pat mazās devās var izsaukt cilvēka organismā dažādas pārmaiņas. Organismam ilgstoši nonākot saskarsmē ar indīgām vielām, attīstās hroniskās saindēšanās, bet stipra saindēšanās novērojama, pēkšņi nonākot saskarsmē ar lielām daudzumiem (koncentrācijām) indīgo vielu.
Vairākumā indīgo vielu kaitīgā iedarbība uz organismu parādās pēc neilga laika. Šāda kaitīgā iedarbība piemīt benzolam, toluolam, ksilolam, dinitrohlorbenzolam, u.c. savienojumiem.
1. Visi darbi ar toksiskām un ļoti toksiskām vielām notiek tikai pasniedzēja uzraudzībā.
2. Pārlejot kodīgus šķīdumus mazāka tilpuma traukos, ir jālieto piltuve vai sifons (no balona uz trauku ar šaurāku kaklu).
3. Pārlejot šķīdumus no balona, traukus nedrīkst sašķiebt. Balons izliešanas brīdī ir jāceļ uz augšu.
4. Balonus ar kodīgām vielām pārlej divatā.
5. Koncentrētu sālsskābi, slāpekļskābi un amonjaka šķīdumu drīkst pārliet tikai tādās vietās, kur ir laba ventilācija (velkmēs).
6. Kodīgas un toksiskas vielas nedrīkst iesūkt pipetē ar muti. Šim nolūkam izmanto gumijas «bumbierītis».
7. Sasmalcinot kālija vai nātrija hidroksīdu, ir jālieto aizsargbrilles un gumijas cimdi. Sasmalcināšanu veic šim darbam norādītā vietā.
8. Atšķaidot koncentrētas skābes vai sārmus, kuru šķīšanas procesā izdalās siltums, ir jālieto plāna stikla (vārglāzes, kolbas) vai porcelāna trauki. Lai izvairītos no skābes sprakšķēšanas vai sprādziena, koncentrētu skābi lej ūdenī, bet ne otrādi.
9. Strādājot ar kodīgām un toksiskām vielām, ir jālieto gumijas cimdi.
10. Laboratorijā toksiskās vielas ir jāglabā atsevišķi no pārējām vielām.
11. Visas darbības ar cietām, šķidrām un gāzveida toksiskām vielām ir jāveic velkmes skapī. Darba laikā velkmes skapja durvīm ir jābūt nolaistām pēc iespējas zemāk, atstājot nelielu spraugu gaisa piekļuvei.
12. Telpā, kurā notiek laboratorijas darbi ar toksiskām vielām, nedrīkst ēst un uzglabāt pārtikas produktus.
13. Toksiskās pulverveida vielas nedrīkst pārbērt no viena trauka otrā tajās vietās, kur caurvējš vai gaisa plūsma var šīs vielas putināt.
14. Pirms izjaukt aparatūru, kurā atradās toksiskā gāze, to vispirms izskalo ar ūdeni vai izpūš ar saspiestu gaisu.
15. Toksiskās vielas ir aizliegts izliet izlietnēs, pirms tās nav ķīmiski neitralizētas.
16. Strādājot ar bromu, ir jāizvairās no tā nokļūšanas acīs un broma tvaiku ieelpošanas. Strādājot ar bromu, ir jālieto gumijas cimdi. Broms izraisa ilgi nedzīstošus apdegumus.
Drošības pasākumi, strādājot ar viegli uzliesmojošām vielām
Degšana notiek ne tikai skābekļa klātbūtnē, bet arī savstarpēji iedarbojoties divām dažādām vielām, piemēram: fosfors un ūdeņradis deg hlorā, magnijs – ogļskābajā gāzē. Vielas uzliesmo (aizdegas) ar dzirksteles vai uzkarsēta priekšmeta palīdzību, kā arī pašuzliesmošanas ceļā. Pašuzliesmošanas temperatūra nosaka vielas uguns nedrošību. Baltais fosfors, fosfīns, silāns, cinka un alumīnija putekļi u.c. Vielas aizdegas, saskaroties ar gaisu. Dažas vielas aizdegas, nonākot saskarsmē ar ūdeni. Kālijs, nātrijs, sārmu metālu karbīdi enerģiski reaģē ar ūdeni, izdalot degošu gāzi, kas no reakcijā izdalītā siltuma var uzliesmot.
Strādājot ar viegli uzliesmojošām vielām (dietilēteris, spirts, benzīns, sērogleklis, ūdeņradis, acetilēns, metāns u.c.) stingri jāievēro drošības noteikumi.
1. Laboratorijā nedrīkst atrasties vairāk viegli uzliesmojošu šķīdumu nekā nepieciešams darbam.
2. Pudeles ar viegli uzliesmojošiem šķidrumiem ir jānovieto pēc iespējas tālāk no visiem sildierīcēm (elektriskās plītiņas, degļi u.c.).
3. Eksperimentos ar viegli uzliesmojošām vielām stingri jāievēro aprakstā norādītie vielu daudzumi. Mēģenes ar viegli uzliesmojošām vielām silda uz mazas uguns. Ieteicams mēģenes galu noslēgt ar gumijas aizbāzni, kurā ir ievietota gāzu novadcaurulīte.
4. Viegli uzliesmojošu vielu šķīdumu atdestilēšanu, pārdestilēšanu veic ūdens vannā.
5. Sprāgstošas gāzveida vielas (piemēram, ūdeņradi, metānu, acetilēnu u.c.) aizliegts aizdedzināt, pirms nav pārbaudīta to tīrība.
6. Visas darbības ar viegli uzliesmojošām, sprādzienbīstamam gāzēm vai tvaikiem ir jāveic velkmes skapī.
7. Pirms gazometra uzpildīšanas ar gāzi to no jauna uzpilda ar ūdeni. Pretējā gadījumā var veidoties sprādzienbīstami maisījumi ar ūdenī šķīstošām gāzēm. Ūdeņradi un acetilēnu aizliegts uzglabāt gazometrā.
8. Vaļējos atvērta veida traukos (vārglāzes, kolbas, mēģenes, u.c.) nedrīkst karsēt viegli uzliesmojošas vielas. Drīkst lietot kolbu ar atteces dzesinātāju.
9. Ugunsgrēka gadījumā ir jāizslēdz sildelementi – plītiņas, degļi. Ja degošais šķidrums ir uzliets uz galda vai grīdas, nekavējoties šo vietu apber ar smiltīm. Ūdenī nešķīstošās vielas nedrīkst dzēst ar ūdeni. Lielas liesmas ir jādzēš ar ugunsdzēšamo aparātu un nekavējoties jāziņo par notikušo ugunsdzēsības dienestam.
10 Degošas drēbes ir jādzēš ar segu, slapju lupatu, dvieli vai lakatu. Lai pārtrauktu skābekļa piekļuvi degošajai vietai, izmantotos audumus aplej ar ūdeni.
11. Degošu fosforu vai sārmu metālus jādzēš ar smiltīm (no attāluma, sargājot acis).
12. Degošus elektriskos vadus nedrīkst dzēst ar ūdeni vai ugunsdzēšamajiem aparātiem, pirms elektriskie vadi nav atvienoti no elektriskās strāvas.
13. Oksidētājus, kas viegli izdala skābekli, aizliegs sildīt un sasmalcināt degošu priekšmetu tuvumā.
14. Atceries, ka nātrijs ar hloroformu, sēroglekli, bromoformu u.c. vielām eksplodē ar lielu spēku. Tādēļ nedrīkst pieļaut šo vielu saskarsmi.
15. Darbā ar eļļas vannām ir jāsargās no ūdens iekļūšanas tajās. Pat neliels ūdens daudzums uzkarsētā vannā izsauc eļļas sprakšķēšanu. Izmestie eļļas pilieni var izraisīt nelaimes gadījumus: apdegumus, ugunsgrēkus.
16. Pirms stikla ampulu vai cauruļu atvēršanas tās ir jāatdzesē.
17. Plāna stikla traukus, traukus ar plakanu pamatni nedrīkst izmantot sildīšanai pie paaugstināta vai pazemināta spiediena (vakuumā). Vakuumdestilācijā sprādziens var notikt pat pie neliela trauka defekta, tāpēc nepieciešams lietot aizsargbrilles vai metāla sietus sejas aizsardzībai.
18. Aizliegts sildīt dietilēteri, kas ilgu laiku atradies saskarsmē ar gaisu un gaismu. Šādu ēteri pārbauda, vai tas nesatur peroksīdus, kuri var izraisīt sprādzienu.
19. Aizliegts sildīt aparatūru, kurā ieplūst ūdeņradis vai citas degošas gāzes, pirms no aparatūras nav izvadīts viss gaiss.
Drošībās pasākumi, strādājot ar sildierīcēm
Ja sildierīcēm nevelta pietiekamu uzmanību (piesardzību), var notikt dažādi nelaimes gadījumi. Piemēram: ugunsgrēks, apdegumi, sprādzieni, u.c. Tāpēc, strādājot ar elektriskām sildierīcēm, jāievēro visi drošības noteikumi.
1. Elektriskajam tīklam drīkst pieslēgt tādu aparatūru, kas atbilst tīkla spriegumam. Ja tas neatbilst, tad ir jālieto transformators.
2. Sienas kontaktu, elektrisko vadu un aparatūras izolācija nedrīkst būt bojāta.
3. Bojāta sildierīce nekavējoties ir jāizslēdz no tīkla.
4. Termiski izturīgos stikla traukus sildot uz plītiņas, spirta lampiņas, gāzes degļiem, jālieto azbesta sietus.
5. Strādājot ar gāzes degli, ir jāseko, lai deggāze neiekļūtu laboratorijas telpās, kas parasti notiek bojātu gāzes vadu un krānu lietošanas laikā, kā arī, ja ir bojāts gāzes deglis vai tas nav blīvi pievienots pie gāzes krāna.
6. Ja gāzes degšana notiek deglī, tad nekavējoties jāpartrauc deggāzes padevi un jāļauj deglim atdzist. Pie atkārtotas gāzes degļa aizdedzināšanas jāsamazina skābekļa piekļuve.
7. Petrolejas lampās kā degvielu nedrīkst izmantot benzīnu. Pie ilgstošas benzīna, petrolejas vai spirta lampiņas dedzināšanas tās ir jāuzmana no pārkaršanas. Lampiņas pārkaršana var izraisīt sprādzienu. Lampiņas rezervuāru jāatdzesē, izmantojot slapju vai mitru azbestu. Izmantotās lampiņas degvielas rezervuārā nedrīkst būt liels degvielas tvaika spiediens. Lampiņas jātur tīras. Pirms aizdedzinām, iztīrām gružus no lampiņas degļa atveres. Pārbauda, vai degvielas rezervuārā ir pietiekami daudz degvielas. Lai varētu droši izmantot spirta lampiņu, ir jāievēro šādi noteikumi:
a. Pirms aizdedzinām lampu, ir jāpārbauda, vai tajā ir spirts un labs deglis. Spirta lampiņā spirtam ir jāaizņem ne mazāk kā 1/3 no kopēja rezervuāra tilpuma. Deglim visā garumā ir jābūt vienāda biezuma; tam ir jāsaskaras ar rezervuāra pamatni;
b. Lai izvairītos no ugunsgrēka, spirtu lampā drīkst ieliet, kas deglis ir nodzēsts. Degošas lampas gadījumā spirtu ieliet aizliegts;
c. Lai aizdegtu lampu, tai jānoņem vāciņš un jāizlīdzina deglis. Pēc tam aizdedzina to. Ja vajag iegūt nelielu liesmu, degli tikai nedaudz pavelk uz āru. Ja ir jāiegūst liela un plata liesma, tad degli izvelk 1-1.5 cm garumā un sadala to sīkākās strēmelītēs. Vienu spirta lampiņu ir aizliegts aizdedzināt ar otru spirta lampiņu, jo tajā esošais spirts var izlīt un aizdegties;
d. Priekšmeti jāsilda liesmas augšējā trešdaļā, jo šajā liesmas daļā ir vislielākā (augstākā) temperatūra;
e. Ar spirta lampiņu jārīkojas uzmanīgi, lai to neapgāztu vai nesasistu. Ja degošais spirts izlīst uz galda virsmas, tad to nekavējoties pārsegt ar audumu (dvieli, lupatu), vai apbērt ar smiltīm, apliet ar ūdeni;
f. Lai nodzēstu degošu lampu, izmanto lampas vāciņu, kuru uzliek uz liesmas no sāniem. Stingri aizliegts pūst liesmā;
g. Ja spirta lampiņas deglis sāk gruzdēt, tas nozīmē, ka spirts pa to vairs neuzsūcas. Jānodzēš gruzdošais deglis un jāpievieno spirts vai jāatbrīvo dakts deglī;
h. Ja lampu neizmanto, tad tā jātur noslēgta, lai spirts neizgarotu un daktī neuzkrātos ūdens, ko satur spirts. Ja daktī uzkrāsies ūdens, tad lampa degs slikti.
8. Stikla traukus karsējot, tie nedrīkst saskarties ar degli, jo dakts ir auksta un mitra - trauki var saplīst.
9. Traukus drīkst sildīt tur, kur atrodas viela (mēģeni – no apakšas uz augšu). Mēģenes sildot, tās ir jāgriež ap savu asi, vienlaicīgi kratot.
10. Mazus šķīdumu daudzumus karsē mēģenē, turot to slīpi virs liesmas, jo šādā stāvoklī veidojas lielāka iztvaikošanas virsma un vārīšanās notiek vienmērīgāk nekā mēģenē, kas tiek karsēta vai sildīta vertikālā stāvoklī. Pat no slīpi karsētas mēģenes var tikt izsviests šķidrums, tāpēc karsēšanas laikā mēģenes kakls jātur prom no sevis un no apkārtējiem cilvēkiem laboratorijā.
11. Cietas vielas jākarsē sausās mēģenēs.
12. Karsējot vielas stikla vai porcelāna traukos, jāraugās, lai trauku ārējās sienas būtu sausas. Ūdens pilieni uz ārējām trauka sienām rada nevienmērīgu trauka uzsilšanu. Temperatūras atšķirība starp trauka virsmas daļām var radīt tajā plaisas. Mēģenes, apaļkolbas, porcelāna bļodiņas ar vielām drīkst karsēt spirta lampiņas liesmā; stāvkolbas un vārglāzes – tikai izmantojot azbesta sietiņu.
13. Karstā, tukšā traukā nedrīkst ieliet aukstu šķidrumu, jo trauks var saplīst. Karstu, tukšu trauku drīkst atdzesēt tikai gaisā, novietojot to uz azbesta sieta. Karstus traukus nedrīkst likt uz galda.