Fizikālie lielumi

Par fizikālo lielumu sauc īpašību, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam. Fizikālo lielumu vienmēr novērtē ar skaitli šim lielumam pieņemtajās vienībās.

Pamata fizikālais lielums ir fizikālais lielums sistēmā, kas nosacīti pieņemts kā neatkarīgs no citiem lielumiem šai sistēmā.

Par atvasināto fizikālo lielumu sauc fizikālo lielumu sistēmā, kas noteikts, izmantojot sistēmas pamata fizikālos lielumus.

Fizikālo lielumu sistēma ir dažādu fizikālo lielumu sakopojums, kas izveidots , izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem.

Fizikālā lieluma pamatvienība ir fizikālā lieluma vienība, kas izvēlēta patvaļīgi, veidojot doto vienību sistēmu.

Fizikālā lieluma sistēmas vienība ir pamata vai atvasināta vienība, kas ietilpst kādā sistēmā.

Par fizikālo lielumu vienību sistēmu sauc pamata un atvasināto vienību sakopojumu, kas veido kādu sistēmu atbilstoši pieņemtajiem principiem. Sistēma reglamentē vienību izvēli. Dažādiem mērķiem un vajadzībām var lietot un arī lieto atšķirīgas vienības. Taču ieteicams lietot vienotu, internacionālu vienību sistēmu.

Starptautiskajā vienību sistēmā SI, kas pieņemta XI Mēru un svaru ģenerālajā konferencē 1960. gadā, ir pamatvienības un atvasinātās vienības. Pieļaujami arī SI vienību decimāldaudzkārtņi un decimāldaļas. Atsevišķos gadījumos un specifiskās jomās tiek lietotas vēl arī dažas ārpussistēmas vienības.

Ārpussistēmas vienība ir vienība, kas neietilpst nevienā vienību sistēmā.

Bezdeminsionāls fizikālais lielums ir fizikālais lielums, kura mērvienībā pamatlielumi ir nulles pakāpē.

Demensionāls fizikālais lielums ir fizikālais lielums, kura mērvienībā kaut viens no pamatlielumiem nav nulles pakāpē.

Fizikālā konstante ir nemainīgs, no sistēmas konkrētā stāvokļa neatkarīgs lielums. Šo konstanšu eksperimentāli noteiktās vērtības tiek dotas ar noteiktu precizitāti.



SI pamatvienības

Lielums Pamatlieluma apzīmējums Pamatvienības nosaukums Pamatvienības apzīmējums
Garums
l
metrs
m
Masa
m
kilograms
kg
Laiks
t
sekunde
s
Strāvas stiprums;
I
ampērs
A
Temperatūra
T
kelvins
K
Gaismas stiprums
Iν
kandela
cd
Vielas daudzums
n
mols
mol



Papildvienības

Lielums Pamatvienības nosaukums Pamatvienības apzīmējums
Plaknes leņķis radiāns rad
Telpisks leņķis steradiāns sr



Ķīmijas aprēķinos izmantojamie fizikālie lielumi

Fizikālā lieluma nosaukums Apzīmējums Skaitliskā vērtība Vienības
Atommasa A   u
Atommasa, relatīvā ~ Ar    
Atommasas vienība u 1,6605402·10-27 kg
Blīvums ρ   kg/m3
Blīvums, relatīvais ~ d    
Blīvums, ūdens ~ (+4 oC) ρ 1000 kg/m3
Daļa, masas ~ w    
Daļa, moldaļa    
Daļa, tilpumdaļa φ    
Daļiņu skaits N    
Disociācijas pakāpe α    
Entalpija H   J
Gāzveida vielas moltilpums (n.a.) V0 (Vm) 22,4 L/mol
Koncentrācija      
Koncentrācija, masas ~   g/L
Koncentrācija, molārā ~ cM   mol/L
Koncentrācija, normālā ~ cN   mol/L
Konstante Faradeja ~ F 96500 C/mol
Konstante, Avogadro ~ N0 (NA) 6,02·1023 mol-1
Konstante, gāzu universālā ~ R 8,31 J/(mol·K)
Konstante, līdzsvara ~ K    
Laiks t   s
Masa m   kg
Molmasa M   g/mol
Molmasa, vidējā gaisa ~ Mg 29 g/mol
Polimerizācijas pakāpe n    
Reakcijas ātrums   mol/(L·s) u.c.
Reakcijas iznākums η    
Siltuma daudzums Q   J
Spiediens p   Pa
Spiediens, normāls ~ p0 101,3 kPa
Spiediens, normāls ~ p0 760 Hg st.
Spiediens, normāls ~ p0 1 atm
Strāvas stiprums I   A
Temperatūra t, T    
Temperatūra, normālā ~ t0 0 °C
Temperatūra, normālā ~ T0 273 K
Tilpums V   m3
Ūdeņraža eksponents pH    
Vielas daudzums n   mol



Priedēkļi vienības daudzkārtņu darināšanai

101 deka da
102 hekto h
103 kilo k
106 mega M
109 giga G
1012 tera T
1015 peta P
1018 eksa E
1021 zeta Z
1024 jota Y

Priedēkļi vienības daļu darināšanai

10-1 deci d
10-2 centi c
10-3 mili m
10-6 mikro μ
10-9 nano n
10-12 piko p
10-15 femto f
10-18 ato a
10-21 zepto z
10-24 jokto y



Ministru kabineta noteikumi Nr. 337
par fizikālo lielumu mērvienībām, to latviskajiem nosaukumiem un rakstību

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas rokasgrāmata Fizikālie lielumi