Gumijas aizbāžņus bieži lieto, lai hermētiski noslēgtu traukus, kā arī sastādot dažādas laboratorijas iekārtas. Gumijas aizbāžņus var lietot tad, ja vielas, kas atrodas traukā, nereaģē ar gumiju.

Korķa aizbāžņus izgatavo no porainas dažu koku mizas. Tos lieto, lai noslēgtu traukus, ja vielas, kas atrodas tajos, «nesaēd» korķi.

Polietilēna aizbāžņus plaši lieto ķīmijas laboratorijās. Tie ir ērti un izdevīgi trauku noslēgšanai, jo polietilēns ir lēts, kā arī izturīgs pret skābēm, sārmiem un stipriem oksidētājiem. Polietilēna aizbāžņus nevar lietot detaļu savienošanai laboratorijas iekārtās.

Stikla aizbāžņus lieto, ja nepieciešams pilnīgs hermētiskums un arī, ja vielas, kas atrodas traukā, var reaģēt ar korķa vai gumijas aizbāžņa materiālu. Stikla aizbāžņiem jābūt labi pieslīpētiem trauka kaklam.

Aizbāžņu presi lieto, lai apstrādātu korķa aizbāžņus. Saspiežot aizbāžņus, tiem nedaudz samazinās diametrs, tie kļūst elastīgāki un blīvāk noslēdz trauku.

Aizbāžņu urbjus izmanto, lai izveidotu precīzus un līdzenus caurumus gumijas aizbāžņos.

Aizsargbrilles lieto acu aizsargāšanai, veicot eksperimentus, bet it īpaši – karsējot un kvēlinot tādas vielas, kas var izšļakstīties, uzliesmot.

Hofmaņa aizspiedņus ieteicams lietot, ja nepieciešams liels hermētiskums un nav vajadzīgs tos bieži atvērt.

Mora aizspiedņus ieteicams lietot, ja aizspiednis jālieto bieži, piemēram, titrējot.

Lieto laboratorijas trauku mazgāšanai.

Kipa aparātu lieto laboratorijā oglekļa dioksīda, sērūdeņraža vai arī ūdeņraža iegūšanai.

Areometru lieto šķidras vielas, kā arī šķīduma blīvuma noteikšanai.

Atsvari var būt izgatavoti no čuguna, porcelāna vai misiņa, dažkārt arī niķelēti. Tos lieto sverot. Atsvaru masa ir dažāda.