Pirmā pasaules kara priekšvakarā lielākie ādu un apavu uzņēmumi bija apavu un ādu fabrika «Bufalo» ar 2000 strādniekiem un Vildenberga ādu fabrika Rīgā ar 500 strādniekiem. Rīgā un Daugavpilī darbojās Grīlihes ādu fabrika un Jelgavā Grebnera vaskadrānu un platmaļu fabrika. Pavisam 1913. gadā ādu un apavu rūpniecībā strādāja 6,8 tūkst. strādnieku. Gumijas ražošana pasaulē sākās 1893. gadā, kad amerikānis Čarlzs Gudjērs (Goodyear, 1800–1860) atrada paņēmienu kaučuka vulkanizēšanai ar sēru. Gumijai līdzīgu, bet neelastīgu masu ieguva arī no kaučukam līdzīgas vielas gutaperčas. Gutaperču visvairāk izmantoja kā izolācijas materiālu, sevišķi starpkontinentu kabeļiem, jo jūras ūdens to nebojāja.

Gumijas masu palielināja, tai pievienojot krītu (CaCO3) un bārija sulfātu (BaSO4), bet mehāniskās īpašības paaugstināja, pievienojot cinka oksīdu (ZnO) un svina oksīdu (PbO). No gumijas masas pagatavoja dažādus priekšmetus. Vispirms kalandros izveidoja plānas plāksnītes, no tām izgrieza veidojamās detaļas, kuras savienojuma vietā saspieda.

1860. gadā Rīgā nodibināja Buša gutaperčas fabriku Pārdaugavā Nometņu ielā 50. 1860. gadā tajā strādāja 20, bet 1863. gadā 11 strādnieki. Uz tās bāzes 1864. gadā Vilhelms Mindels (Muendel) izveidoja gumijas fabriku «J. W. Muendel». Tajā strādāja 27 strādnieki, un 1870. gadā tā izgatavoja 45000 pāru ūdensizturīgu zābaku, kā arī gumijas izstrādājumus ķirurģijas vajadzībām. 1888. gadā Rīgā Sarkandaugavā nodibināja lielāko gumijas fabriku «Provodņik» (18. att.).

18. attels. Fabrikas "Provodņik" kopskats

Tā piederēja krievu–franču gumijas, gutaperčas un telegrāfa ražošanas sabiedrībai. Tās pamatkapitāls 1889. gadā bija 0,7 milj. rubļu, bet 1911. gadā – 18 milj. rubļu. Fabrikā 1889. gadā strādāja 650, bet 1914. gadā – 14000 strādnieku. 1889. gadā tā ražoja produkciju 0,7 milj. rubļu, bet 1914. gadā – 44 milj. rubļu vērtībā.

Aiz «Treugoļņik» Pēterburgā tā bija otra lielākā gumijas fabrika Krievijā. Fabrika 1904. gadā izgatavoja 25 tukst. pāru, bet 1914. gadā – 12 milj. pāru galošu. Tā ražoja arī automašīnu, velosipēdu un lidmašīnu riepas, caurules, gumijotus audumus, gumijas rotaļlietas, kā arī azbesta plāksnes un linoleju. Fabrika pēc ražošanas apjoma ieņēma otro vietu pasaulē riepu ražošanā un ceturto vietu – linoleja ražošanā.

Izmantoja importētas izejvielas. No ražojumiem 95% pārdeva Krievijas tirgū. «Provodņik» Krievijas tirgū konkurēja ar «Treugoļņik». Sakarā ar to jau 19. gs. beigās abas firmas noslēdza karteļa līgumu.

1896. gadā brāļi Freizingeri Rīgā nodibināja gumijas fabriku «Russija». Tajā strādāja 56 strādnieki. Ražoja dažādus tehniskās gumijas ražojumus: blīves, sūkņus, vārstus, caurules, riepas un ķirurģijas piederumus, lietus mēteļu audumus, gāzes un elektrības instalācijas piederumus. 1906. gadā, kad uzņēmumus kļuva maksāt nespējīgs, to pievienoja 1897. gadā dibinātai fabrikai «Kaučuks», kas turpināja gatavot dažādus ūdensnecaurlaidīgus audumus un gumijas priekšmetus.