19. gs. otrajā pusē Latvijā darbojās daudzas nelielas kokogļu dedzinātavas un darvas tecinātavas. 1898. gadā uzsāka darbu Kokneses sausās pārtvaices fabrika, kas ražoja koka spirtu (metilspirtu, CH3OH), etiķskābi (CH3COOH) un acetonu (CH3COCH3). Kā izejvielu izmantoja lapu kokus, jo no egļu koksnes etiķskābes un koka spirta iznākums bija divreiz mazāks.
Terpentīnu, kura galvenā sastāvdaļa ir pinēns (C10H16), ieguva no skuju koku celmiem. Celmus pēc nociršanas atstāja vismaz vienu gadu, lai uzkrātos sveķi (15-30%). Pārtvaicējot 1m3 celmu, ieguva 6–8 l terpentīna un 0,35m3 kokogles. Terpentīnu pārtvaicēja trīs frakcijās: pirmā gaistošākā, kas virst 150–170°C, vidējā, kas virst 170–200°C un augstākā, kas virst 200–240°C. Pirmās frakcijas izlietoja kā šķīdinātāju, bet augstāko frakciju – smago eļļu, kas saturēja 65% trešējo un 9% otrējo alkoholu, no tiem 71% esteru veidā, ka spēcīgu antiseptisku vielu.