Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gadā Latvijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus evakuēja uz Krieviju. Daudzus fabriku korpusus izpostīja vai tie cieta kara darbības dēļ. Pēc kara, sākot no 1920. gada ķīmiskā ražošana pamazām atjaunoja savu agrāko potenciālu. Ražošanas attīstību ievērojami nobremzēja 1929. -1933. gada saimnieciskā krīze. Daudzi Ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi bija nelieli un ražoja galvenokārt vietējam patēriņam. Produkciju eksportēja lielākie uzņēmumi.

No visiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem 1936. gadā Rīgā atradās 81,6%, pārējās pilsētās 14,4% un laukos 4,0%. No visiem Latvijas rūpniecībā nodarbinātajiem strādniekiem ķīmijas industrijā bija iesaistīti 4,38%.

No jaunākajiem produkcijas veidiem, kurus sāka ražot, jāatzīmē kazeīna plastmasas (mākslīgais rags), azbestcementas (šīferis), gāzbetons (siporeks), ģipškartons (riģipsis) un silikāta jeb smilškaļķu ķieģeļi [2.8.].

Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas vēsture Ķīmijas attīstība Latvijā 2.4. Ķīmiskā ražošana Latvijā laikā no 1918. gadam līdz 1944. gadam