Pirmā Pasaules kara laikā M. S. Kuzņecova Porcelāna un fajansa fabrika Latgales ielā 251 stipri cieta: daļēji bija sagrauti vairāki ražošanas korpusi un kantora ēka. Uzņēmums atsāka darbu 1920. gada 1. oktobrī, izmantojot pagrabos palikušo sagatavoto izejvielu masu.
1922. gadā izveidoja M. S. Kuzņecova firmu, kurā visus vadošos amatus ieņēma Kuzņecova dzimtas pārstāvji. Porcelāna un fajansa ražošanai nepieciešamās izejvielas importēja. 20. gados fabrika saglabāja ražošanu tādā pašā tehniskā līmenī kā pirms Pirmā Pasaules kara. Dominēja smags roku darbs un slikti ražošanas apstākļi. No pieciem fajansa apdedzināšanas cepļiem darbojās trīs, no astoņiem porcelāna apdedzināšanas cepļiem trīs. Porcelāna izstrādājumu apjoms pieauga, bet fajansa – palika agrākajā līmenī. Smaga M. S. Kuzņecova firmai bija 1929. – 1933. gada ekonomiskā krīze. Lai glābtu situāciju, par direktoru 1932. gadā uzaicināja spējīgo ķīmiskās ražošanas vadītāju inženieri Mārtiņu Kalniņu (1893-1986). Viņš uzņēmumu 1934. gadā pārveidoja par akciju sabiedrību ar nosaukumu "M. S. Kuzņecovs. Porcelāna, fajansa un māla izstrādājumu fabrika". Fabrika izstrādājumus sāka veidot nacionālā garā. Izstrādājumu noformēšanai pieaicināja pazīstamus māksliniekus Jāni Kugu, Romanu Sutu, Jūliju Madernieku, Ansi Cīruli, Sigismundu Vidbergu u.c. Jau 30. gadu otrajā pusē fabrikas izstrādājumi guva atzinību – Garnd Prix Briseles (1935) un Parīzes (1937) izstādēs.
Bez porcelāna un fajansa traukiem Kuzņecova fabrika izgatavoja arī sīkplastisku, sanitāri tehnisko fajansu, elektroizolatorus, dažādus šamota izstrādājumus, mala traukus un balzāma pudeles.
Jakoba Karla Jesena fabrika Mīlgrāvī, Lēdurgas ielā 3, atsāka darbu tikai 1933. gadā. To vadīja Ferdinands Jesens. Par māksliniecisko padomdevēju strādāja Niklāvs Strunke. Konkurences cīņā ar Kuzņecova fabriku Jesena fabrika sevišķu vērību piegrieza dāvinājuma priekšmetiem, īpaši ar ziloņkaula glazūru. Līdz ar saimniecisko porcelānu izgatavoja arī elektrotehnisko porcelānu. Nedaudz ražoja arī fajansu – saimnieciskos traukus un sanitāri –tehniskos izstrādājumus.
Speciāli ar porcelāna virsglazūras sižetiskiem gleznojumiem nodarbojās darbnīcas "Baltars" (1924-1939), "Burtnieks" (1929-1939) un "Ripors" (~1934). Lielu ievērību guva "Baltara" mākslinieka Romana Sutas dekoratīvās vāzes un šķīvji.
1940. gada septembrī par M. S. Kuzņecova fabrikas un Jesena fabrikas direktoru iecēla Georgu Kruglovu (1905-1984), vēlāko Mākslas akadēmijas profesoru.
M. S. Kuzņecova fabriku pārdēvēja par "Sarkano zvaigzni", bet 1941. gada oktobrī vācu okupācijas laikā tā dabūja nosaukumu "Rīgas keramikas fabrika" [2.11.].