1921. gadā Slokā atjaunoja akciju sabiedrību "Baltijas celulozes un papīra fabrika". 1922. gadā tā atsāka celulozes un 1923. gadā papīra ražošanu. 1928. gadā uzstādīja 3 jaunas celulozes vārāmos katlus, uzlaboja papīrmašīnas, paplašināja tvaika un elektrības centrāli. Celulozes izlaide fabrikā palielinājās līdz 20 tūkstošiem tonnu gadā, papīra – līdz 17 tūkstošiem tonnu gadā.
Celulozi ieguva pēc bisulfīta metodes no egļu koksnes, no tās atdalot lignīnu, hemicelulozi, pektīnvielas, cukuru un furfurolu. Šādi iegūto celulozi dažreiz sauca par ķīmisko celulozi, lai to nejauktu ar tā saukto mehānisko celulozi jeb kokmasu. Pēdējo ieguva īpašās mašīnās saberžot ogļu koksni. Ķīmisko celulozi lietoja augstāko papīra šķirņu ražošanai, mehānisko – zemāko (avīžu un ietinamā papīra) ražošanai.
Celulozes ražošana Slokā turpinājās arī vācu okupācijas laikā. 1944. gada oktobrī karaspēkam strauji atkāpjoties, vācieši nepaspēja izpostīt fabriku. Tāpēc tā jau 1944. gada beigās varēja atsākt ražošanu.