Divdesmito gadu sākumā Latvijai nepieciešamos medikamentus iepirka lielākajās Vācijas un Anglijas ārstniecības zāļu firmās. Pamazām attīstījās medikamentu ražošana arī Latvijā. Pirmais lielākais uzņēmums bija "Medfro" Rīgā, ķieģeļu ielā 3 (31. att.), kuru 1921. gadā nodibināja J. A. Mednis un Z. Fronkēvičs.

ATTELS

31. att. Fabrika "Medfro"

No viņu uzvārdiem izveidoja firmas nosaukumu. "Medfro" ražoja kalcija glukonātu, sarkano streptocīdu (prontosilu) un vēl dažus citus medikamentus un izstrādājumus. Viens no firmas iecienītākajiem ražojumiem bija apavu krēms "Vici", kas Parīzes starptautiskajā izstādē ieguva lielo zelta medaļu.

1931. gadā dibinātais Slimokasu starpbirojs "Farmācija" Gertrūdes ielā 19/21 beidzamos pirmskara gados uzsāka opija alkaloīdu ražošanu, izdalot opiju no magoņu pogaļām. Uzņēmums gatavoja vairākus opiju saturošus produktus: morfiju, kodeīnu un kodeīna fosfātu. Ražoja arī urodānu, hematogenu un speciālus tonikumus.

Latvijas Universitātes Serumstacija ražoja un kontrolēja biopreparātus medicīnai un veterinārmedicīnai. 1923. gadā to izveidoja no LU Lauksaimniecības fakultātes Mikrobioloģijas laboratorijas. Serumstacija varēja paplašināt ražošanu, kad tai 1925. gadā piešķīra Kleistu muižas zemi Rīgā. Serumstacijas direktors un zinātniskais vadītājs (1923-1941) bija profesors Augusts Kirhenšteins (1872-1963), kas to vadīja kopā ar mikrobiologu docentu Egonu Dārziņu (1894-1966).

Serumstacija ražošanu sāka ar cūku sarkanguļas serumu. Trakumsērgas vakcīnu sāka ražot 1926. gadā, lapu tuberkolīnu 1927. gadā, bet baku vakcīnu – 1929. gadā. Vēlāk pagatavoja difterijas un tetānusa serumu, tuberkolozes vakcīnu, stafilokoku vakcīnu un insulīnu. Uz ārzemēm eksportēja cūku sarkanguļas serumu, difterijas serumu un jēlinsulīnu. No 1932. gada Serumstacija kontrolēja visus Latvijā ievestos biopreparātus.

Serumstaciju uzraudzīja un kontrolēja 1919. gadā dibinātā Aptieku pārvalde, bet no 1923. gada – Farmācijas valde.

Firma "Farmazāns" Rīgā, Dzirnavu ielā 17 ražoja sterilus šķīdumus ampulās.

Pie farmācijas uzņēmumiem vēl jāpieskaita ķīmiski farmaceitiskā laboratorija "Farmasāns" Pulkveža Brieža ielā 4 un "Sāga" Kaļķu ielā 23, kā arī Vilhelma Grīninga (Grüning) farmaceitiskā laboratorija Ganību dambī 21a.

Grīninga laboratorijā ķīmiķis inženieris Augusts Ošiņš (1896-1967) izstrādāja smagās eļļas "Silvanola" tehnoloģiju. Smago eļļu ieguva terpentīna pārtvaicē. Tā saturēja 65% trešējo un 9% otrējo alkoholu un 7-8% esteru. Smagajai eļļai bija spēcīgas antiseptiskās īpašības. Tā labi dziedēja apdegumus, sevišķu iprīta. Sadarbībā ar mikrobiologu Egonu Dārziņu (1894-1966) tika pētīta smagās eļļas pielietošana tuberkulozes un lepras ārstēšanā.

1940. gadā pēc profesora A. Kirhenšteina ieteikuma Grīninga laboratorijas vietā izveidoja Vitamīnu un endokrīno preparātu rūpnīcu, kas darbojās arī vācu okupācijas laikā A. Ošiņa vadībā [2.12.].