Mācību satura apguve nākotnē notiks atbilstoši jauniešu interesēm un nākotnes plāniem

Vidusskolu centralizēto eksāmenu rezultāti katru gadu ir gaidīta ziņa, kuru plaši atspoguļo plašsaziņas līdzekļi un analizē gan izglītības politikas veidotāji un pedagogi, gan paši skolēni un vecāki. Eksāmenu rezultāti ir viens no būtiskiem rādītājiem, kas raksturo vispārējo vidējo izglītību ieguvušo jauniešu zināšanas dažādos mācību priekšmetos.

2019. gada rezultātu atspoguļojuma uzmanības centrā šogad ir matemātikas centralizētā eksāmena rādītāji, kur vidējais sniegums valstī ir zemāks nekā citus gadus – 32,7%. Valsts izglītības un satura centrs (VISC) jau medijos komentējis šo rezultātu, uzsverot dziļāku cēloņu analīzes nepieciešamību, kā arī nepieciešamību pārbaudījumā mazināt reproducējošu uzdevumu pārsvaru, stiprinot domāšanas prasmju un spējas lietot zināšanas un prasmes un paust attieksmi reālās ikdienas situācijās attīstību, kas ir atbilstoša esošā izglītības standartā iekļautiem sasniedzamiem rezultātiem mācību priekšmetos, bet vēl vairāk aktualizēta jaunajā izglītības standartā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vērš uzmanību, ka šobrīd valstī tiek īstenota izglītības satura reforma, kas nākotnē novērsīs situāciju, kad skolēniem atšķirīgās izglītības programmās ar dažādu mācību stundu skaitu mācību gada laikā ir vienādas sarežģītības pārbaudes darbi. Šobrīd, piemēram, profesionālās izglītības iestādēs matemātikā ir mazāks stundu skaits nekā vispārizglītojošās skolās, taču noslēguma eksāmenu visi kārto vienu. Turklāt profesionālajai izglītībai ir arī cits mērķis – profesionālās kvalifikācijas iegūšana. 

Lai nākotnē jauniešiem būtu lielākas iespējas apzināties savas intereses un spējas un sagatavoties izglītības turpināšanai augstskolā vai profesionālai darbībai, jaunais izglītības standarts paredzēs izglītības saturu strukturēt dažādos līmeņos. Tas dos skolēniem iespēju vairāk mācīties atbilstoši savām interesēm un nākotnes plāniem. Līdz ar to skolēniem veidosies dziļāka izpratne un labākas prasmes padziļināti apgūstamajos mācību priekšmetos, lielāka motivācija mācīties un spēcīgāka savu interešu apzināšanās, vienlaikus nodrošinot vispusīgas zināšanas un prasmes visās mācību jomās.

Jaunais vidusskolas modelis paredzēs samazinātu padziļināti apgūstamo mācību priekšmetu skaitu, kas dos iespēju skolēniem mērķtiecīgi izvēlēties un specializēties izraudzītajos mācību priekšmetos. Paredzēts mācību satura apguvi veidot 3 līmeņos: vispārīgajā, optimālajā un augstākajā, un valsts pārbaudījumus – atbilstoši mācību satura apguves līmenim. Mācību satura apguve optimālajā līmenī būtu pietiekama, lai iestātos augstskolā. Satura apguve būs paredzēta kursu veidā – pamata, padziļinātos un specializētos kursos, un būtu noteikts stundu skaits katram kursam, ko skola varēs elastīgi plānot ilgākā vai īsākā laikā.

Plānots, ka skolēni pamatkursus mācītos galvenokārt 10. un 11. klasē, bet padziļinātos kursus – 11. un 12. klasē atbilstoši skolas veidotajam mācību stundu sarakstam. Pamatkursu apguvei paredzēts veltīt aptuveni 70 % mācību laika, savukārt padziļināto un specializēto kursu apguvei – aptuveni 30 % no mācību laika. Pilnveidoto saturu vidusskolā plānots sākt ieviest pakāpeniski visās Latvijas skolās, sākot no 2020. gada 1. septembra 10. klasē, no 2021. gada 11. klasē, no 2022. gada12. klasē.

Jaunais pamatizglītības standarts valdībā ir apstiprināts 2018. gada 27. novembrī, tikmēr jaunais vidusskolas standarts jau šogad 30.maijā ir izskatīts Valsts sekretāru sanāksmē, taču tas vēl ir jāapstiprina valdībā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ; tālr. 67047704

Lasīts 86 reizes Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 15 jūlijs 2019 10:31
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Notikumi Mācību satura apguve nākotnē notiks atbilstoši jauniešu interesēm un nākotnes plāniem