Izmaiņas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā

Jaunais skolas gads sācies ar būtiskām izmaiņām skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā. Saskaņā ar pilnveidoto mācību saturu un pieeju ievērojami palielinās formatīvās vērtēšanas loma. LV portāls skaidro svarīgāko jaunajā vērtēšanas sistēmā.

 ĪSUMĀ

  • Šogad saskaņā ar jauno kārtību mācības sāk 1., 4., 7. un 10. klasē, taču tās elementus, ieskaitot sekmju vērtēšanas sistēmu, var īstenot arī citās klašu grupās. 
  • Formatīvā pieeja sniedz informāciju, kuru var izmantot mācīšanās uzlabošanai, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par turpmākajiem izglītošanās procesa soļiem.
  • Formatīvo vērtēšanu pēc nepieciešamības var dokumentēt ar procentiem, punktiem, apzīmējumu ieskaitīts/neieskaitīts vai līmeņiem. Formatīvā vērtēšana neietekmē atzīmi mācību gada beigās.
  • Summatīvajā vērtēšanā, kas visā mācību procesā lielākoties praktizēta līdz šim, skolotājs iegūst informāciju par to, ko skolēns zina, izprot un prot izdarīt mācīšanās posma noslēgumā.
  • Līdztekus formatīvajai un summatīvajai vērtēšanai pastāv arī diagnosticējošā vērtēšana. Tās mērķis ir palīdzēt skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu.

Pārmaiņas vispārējās izglītības mācību saturā un pieejā notiek ar mērķi nodrošināt mūsdienām atbilstošu izglītību Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotajā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (“Skola 2030”). Šogad saskaņā ar jauno kārtību mācības sāk 1., 4., 7. un 10. klasē, taču tās elementus, ieskaitot sekmju vērtēšanas sistēmu, var īstenot arī citās klašu grupās. 

Vērtēšanas mērķis – skolēna izaugsme, nevis atzīme

Formatīvā vērtēšana ir skolēnu snieguma vērtēšana ikdienā. Atšķirībā no līdz šim vairāk ierastās summatīvās vērtēšanas, kura orientēta uz mācību sasniegumu izmērīšanu un atskaites sniegšanu par tiem, formatīvā pieeja sniedz informāciju, kuru var izmantot mācīšanās uzlabošanai, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par turpmākajiem izglītošanās procesa soļiem.

Būtiska formatīvās vērtēšanas daļa ir atgriezeniskā saite, kas nosaka šīs vērtēšanas ietekmi uz mācīšanos, – atgriezeniskā saite sniedz noderīgu informāciju mācīšanās pilnveidošanai. “Atgriezeniskā saite ir pats informācijas apmaiņas process, kas ir svarīgākā formatīvās vērtēšanas daļa. Tās laikā tiek dotas un saņemtas atbildes uz jautājumiem ne tikai par uzdevuma izpildi, bet arī par mācīšanās procesu un iespējām sevi vadīt uz izvirzīto mērķi, tās laikā arī skaidro plānotos rezultātus un vērtēšanas kritērijus,” norāda Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra pētniece Līga Čakāne.

Atgriezeniskā saite ir pats informācijas apmaiņas process, kas ir svarīgākā formatīvās vērtēšanas daļa.

Atgriezeniskā saite dod skaidru atbildi uz šādiem jautājumiem: kas man izdodas – ko jau labi protu? Kas pagaidām vēl neizdodas, kāpēc? Ko un kā darīt turpmāk?

Formatīvo vērtēšanu pēc nepieciešamības var dokumentēt ar procentiem, punktiem, apzīmējumu ieskaitīts/neieskaitīts vai līmeņiem. Formatīvā vērtēšana neietekmē atzīmi mācību gada beigās. “Pētījumi liecina, ka skolēnu motivēšanai atzīme nav ne gana iedarbīgs, ne arī ilgtspējīgs rīks. Vērtēšana mainās arī tāpēc, ka sagaidām citādus – kompleksus – sasniedzamos rezultātus, kuri ietver zināšanas, prasmes un vērtības,” skaidro projekta “Skola 2030” diagnostikas un vērtēšanas satura izstrādes vadītājs Pāvels Pestovs.

Formatīvajā pieejā atgriezenisko saiti var sniegt gan skolotājs, gan skolēns, gan klasesbiedri. Praktisks veids, kā skolēnus iesaistīt vērtēšanā, piemēram, ir piedāvāt viņiem pašiem kopā ar skolotāju veidot snieguma līmeņu aprakstu noteiktai prasmei.

Pētījumi liecina, ka atzīme nav ne gana iedarbīgs, ne arī ilgtspējīgs rīks skolēnu motivēšanai.

Zinātniskie pētījumi liecina, ka efektīvi īstenota formatīvā vērtēšana uzlabo skolēnu sniegumu līdz pat 30%.

Formatīvā vērtēšana – ikdienai; summatīvā – kopsavilkumam

Formatīvā vērtēšana tiek lietota skolēnu snieguma vērtēšanai ikdienā. Formatīvie vērtējumi neietekmē skolēna atzīmi mācību gada beigās. Summatīvajā vērtēšanā, kas visā mācību procesā lielākoties praktizēta līdz šim, skolotājs iegūst informāciju par to, ko skolēns zina, izprot un prot izdarīt mācīšanās posma noslēgumā. Ar mācīšanās posma noslēgumu tiek saprasts ne tikai mācību gada beigas, bet arī temata vai temata daļas noslēgums, apjomīgāks mācību darbs (pētnieciskais, jaunrades darbs u. c.)

Līdzīgi kā šobrīd, summatīvajā vērtēšanā tiks izmantotas atzīmes 10 ballu skalā, izņemot 1.–3. klasi, kur tiks izmantoti apguves līmeņi (sācis apgūt, turpina apgūt, apguvis, apguvis padziļināti) pret konkrētiem sasniedzamiem rezultātiem katrā mācību priekšmetā. E-klasē minētos līmeņus attiecīgi apzīmē ar burtiem S, T, A, P.

Skolēna mācību snieguma vērtējums apguves līmeņos

Sācis apgūt: skolēna sniegums (demonstrētās zināšanas, izpratne, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes) liecina, ka ir uzsākta plānotā sasniedzamā rezultāta apguve; skolēns demonstrē sniegumu ar pedagoga atbalstu zināmā tipveida situācijā. Skolēnam nepieciešams atbalsts un regulāri pedagoga apstiprinājumi uzdevuma izpildei; skolēnam jāturpina sistemātiski mācīties, lai sekmīgi apgūtu tālāko mācību saturu.

Turpina apgūt: skolēna sniegums liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts daļēji un tas nav noturīgs; skolēns demonstrē sniegumu pārsvarā patstāvīgi tipveida situācijā, atsevišķā gadījumā arī mazāk zināmā situācijā, ja nepieciešams, izmanto atbalsta materiālus. Dažkārt nepieciešams pamudinājums, lai sekotu uzdevuma izpildei; skolēnam jāturpina nostiprināt noteiktas atsevišķas zināšanas, izpratni, pamatprasmes mācību jomā, caurviju prasmes un attieksmes.

Apguvis: skolēna sniegums liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts pilnībā un tas ir noturīgs; skolēns demonstrē sniegumu gan zināmā tipveida situācijā, gan nepazīstamā situācijā. Uzdevumu izpilda patstāvīgi; skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē.

Apguvis padziļināti: skolēna sniegums liecina, ka plānotais sasniedzamais rezultāts sasniegts padziļināti un tas ir noturīgs. Spēj pamatot atbilstošās stratēģijas izvēli; skolēns demonstrē sniegumu zināmā tipveida situācijā, nepazīstamā un starpdisciplinārā situācijā; skolēns ir sagatavots mācību satura turpmākai apguvei nākamajā klasē. Šis līmenis nenozīmē, ka skolēns ir pārsniedzis šajā klasē noteikto sasniedzamo rezultātu.

Summatīvā vērtējuma izlikšana pamatizglītības pakāpē: summatīvo vērtējumu izliek mācību gada noslēgumā. Izglītības iestāde var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu.

Summatīvā vērtējuma izlikšana vidējās izglītības pakāpē: summatīvo vērtējumu izliek mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā. Mācību gada noslēgumā izliek vērtējumu par apgūtā kursa daļu. Izglītības iestāde var pieņemt lēmumu izlikt arī semestra vērtējumu.

Līdztekus formatīvajai un summatīvajai vērtēšanai pastāv arī diagnosticējošā vērtēšana. Tās mērķis ir palīdzēt skolotājam izvērtēt skolēna mācīšanās stiprās un vājās puses un noskaidrot nepieciešamo atbalstu, lai atbilstoši un efektīvi plānotu turpmāko mācību procesu. Pilnveidotajā mācību saturā (šogad šīs izmaiņas attiecas uz 1., 3., 7. un 10. klasi) diagnosticējošie darbi ir atdalīti no valsts pārbaudījumiem, tiem nav noteikts konkrēts izpildes laiks.

Katrs skolotājs individuāli mācību procesā pieņem lēmumu, kurā laikā izmantos piedāvātus diagnosticējošus darbus. Kopumā projektā izstrādāti 20 diagnosticējošie darbi, kuru publicēšana uzsākta no septembra. Izstrādātie diagnosticējošie darbi būs pieejami mācību resursu krātuvē mape.skola2030.lv.

Atbilstoši pilnveidotajam mācību saturam diagnosticējošie darbi jāraksta šajās mācību jomās:

  • Dabaszinātnes (2., 4., 10. klase)
  • Matemātika (4., 7. klase)
  • Pilsoniskā līdzdalība (8. klase)
  • Problēmrisināšana (10. klase)
  • Inženiertehniskā darbība. Sadarbība
    (8. klase)
  • Tekstpratība (7. klase)
  • Rēķinpratība. Tekstpratība. Pašvadība (1. klase)

 Guntars Laganovskis

Lasīts 95 reizes Pēdējo reizi rediģēts Piektdiena, 04 septembris 2020 11:28
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Notikumi Izmaiņas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā