Māris Siliņš dzimis 1950. gada 15. maijā. Bija izcila ķīmijas skolotāja Elmāra Nātras (1929.-2001.) skolēns. Pēc Smiltenes vidusskolas beigšanas Māris iestājas Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā (DPI, tagad Daugavpils Universitāte), kuru absolvēja 1973. gadā, iegūstot vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja diplomu. Pēc dienesta armijā, no 1974. gada līdz pat aiziešanai pensijā 2012. gadā strādājis par ķīmijas skolotāju Pļaviņu vidusskolā.
Savos 38 darba gados Māris spējis aizraut daudzus skolēnus ne tikai ar savām interesantajām ķīmijas stundām, bet arī organizējot skolēniem ekskursijas uz ķīmiskajām rūpnīcām un laboratorijām, aicinot uz skolu zinātniekus un ražošanas pārstāvjus, organizējot dažādus ārpus klases pasākumus. Viņš mudināja skolēnus apmeklēt dažādus augstskolu organizētus pasākumus jaunajiem ķīmiķiem un piedalīties ķīmiķu konkursos, tādējādi dodot saviem skolēniem labāk saprast kādu nākotnes profesiju izvēlēties. 2008. gadā A/S “Grindeks” augsti novērtēja skolotāja ieguldījumu nākamo ķīmiķu sagatavošanā, piešķirot skolotājam Mārim Siliņam fonda “Zinātnes un izglītības atbalstam” stipendiju.
Māris vienmēr centās papildināt savas zināšanas apmeklējot dažādus ķīmijas skolotāju profesionālās pilnveides kursus, organizēja tos arī sava rajona skolotājiem, jo daudzus gadus bija Aizkraukles rajona ķīmijas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs. Darbojās Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijā un piedalījās tās organizētajos pasākumos gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā.
Ilgus gadus Māris piedalījās ķīmijas centralizēto eksāmenu sagatavošanā Izglītības satura un eksaminācijas centrā (ISEC, tagad VISC), dodot savu ieguldījumu eksāmenu kvalitātes nodrošināšanā. Bija Izglītības satura un eksaminācijas centra ārštata metodiķis.
Mārim bija divas lielas aizraušanās – ķīmija un sports. Tagad atskatoties uz viņa paveikto, gribas teikt, ka viņš pēc savas būtības bija arī sportists ķīmijā. Viņš vienmēr tiecās uz augstāko rezultātu, pārdzīvoja neveiksmes, analizēja kļūdas, meklēja risinājumus, lai nākamajā reizē rezultāts būtu labāks. Valsts ķīmijas olimpiādēs vienmēr kāds no Māra Siliņa skolēniem bija godalgoto vidū un tikai viņš un skolēni zināja, cik daudz darba tajā ieguldīts, lai šos rezultātus sasniegtu.
Arī aizgājis pensijā Māris turpināja interesēties par ķīmiju, sekoja līdzi pārmaiņām un palīdzēja skolēniem, kuriem skolā ķīmija bija sagādājusi grūtības. Priecājās, ka viņa mazdēlam arī veidojas interese par ķīmiju.
Taču visi, kas pazina Māri, atcerēsies viņu ne tikai kā labu ķīmijas skolotāju, bet kā ļoti emocionālu un sirsnīgu cilvēku, kurš priecājās kopā par panākumiem, juta līdzi bēdās, palīdzēja un atbalstīja. Viņš neprata būt vienaldzīgs, jeb runājot ķīmiķu valodā, Māris nekad neuzrādīja neitrālu vidi.
Ķīmijas skolotāju saimes vārdā Velga Kakse, Jānis Švirksts un Mihails Gorskis
