Šie punkti ir nanometros mērāmas daļiņas, taču to pusvadītāju spējas jau plaši tiek izmantotas modernajās tehnoloģijās un medicīnā.
Nobela prēmiju saņems Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (ASV) profesors Mungi Bavendi, Kolumbijas universitātes (ASV) profesors Luiss Bruss un ASV strādājošais krievu zinātnieks Aleksejs Jekimovs. Savulaik viņš darbojies Joffes fizikas institūtā Sanktpēterburgā, bet ASV bijis uzņēmuma "Nanocrystals Technology" vadošais zinātnieks. Bavendi ir Parīzē dzimis tunisiešu izcelsmes zinātnieks, kurš bērnībā ar ģimeni emigrēja uz ASV.
Nobela komiteja secina, ka visi trīs zinātnieki snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā. Viņu galvenais ieguldījums zinātnē bija saistīts ar “kvantu punktu” atklāšanu un sintēzi.
Pagājušā gadsimta 80. gados Jekimovs un Bruss neatkarīgi viens no otra atklāja kvantu punktus, bet Bavendi pilnveidoja to ražošanas tehnoloģiju.
"Kvantu punktiem ir daudz aizraujošu un neparastu īpašību. Svarīgi, ka tie var būt dažādās krāsās, atkarībā no izmēra," vēstīja Nobela ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Johans Okvists.
Nobela prēmija pašlaik sastāda 11 miljonus Zviedrijas kronu (gandrīz 951 tūkstoti eiro). Naudu piešķir no 1896. gadā mirušā prēmijas dibinātāja, zviedru izgudrotāja Alfrēda Nobela fonda līdzekļiem.
Laureāti balvas saņems svinīgajā ceremonijā 10. decembrī, Nobela nāves gadadienā. Balvas pasniegšanas ceremonija notiek Stokholmā.
