Redaktora sleja

Intervija avīzei «Izglītība un Kultūra»

наклейки
Joomla
Skatīts: 2571

Apvienoto Nāciju Organizācijas UNESCO komiteja un Starptautiskā Ķīmijas zinātnes un lietišķās ķīmijas savienība IUPAC 2011. gadu pasludinājusi par Ķīmijas gadu. Aizvadītajā nedēļā noslēgusies Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes organizētā, starptautiskā zinātniski metodiskā konference «Ķīmijas izglītība – 2011», kas tradicionāli veltīta efektīvākai ķīmijas priekšmeta apguvei skolās.

Konference pulcēja dalībniekus no deviņām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Čehijas, Slovākijas, Krievijas, Baltkrievijas un Brazīlijas. Divu dienu laikā tika nolasīti vairāk nekā 40 referāti. Ķīmijas didaktikas speciālisti-metodiķi, ķīmijas skolotāji un visu līmeņu ķīmijas studiju programmu studenti, kas apgūst ķīmijas skolotāja profesiju, ķīmijas doktoranti iepazīstināja klātesošos ar saviem zinātniskajiem un metodiskajiem pētījumiem, pārrunāja aktuālus jautājumus un problēmas, ar kurām nākas saskarties ikdienas darbā. Šogad vairāk nekā iepriekšējos gados konferencē ar savām izstrādnēm piedalījās augstskolu maģistranti. Tas liecina, ka zinātnē ienāk jaunā paaudze. Par godu konferencei «Ķīmijas izglītība – 2011» iznācis rakstu krājums, kura saturs atspoguļo iepriekš nepublicētu oriģinālu pētījumu rezultātus, metodiskas izstrādnes un pieredzes materiālus.

Viens no konferences organizatoriem, Daugavpils Universitātes (DU) asociētais profesors un Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis ar gandarījumu atzīst: «Konference ir notikums, ko ķīmijas skolotāji un speciālisti gaida katru gadu. Ir patīkami, ka šī iniciatīva iet plašumā un Latvija, pateicoties šai konferencei, kļuvusi par centru, kurp labprāt brauc citu pasaules valstu ķīmijas mācīšanas speciālisti.»

Ik gadu konferencē piedalās izcili metodiķi no Vācijas un dalās ne tikai teorētiskajās atziņās, bet sniedz arī praktiskus demonstrējumus. Pagājušajā gadā savus eksperimentus rādīja doktors Barke, šogad – Rostokas Universitātes profesors Alfreds Flints. Vācu kolēģu uzstāšanās allaž raisījusi lielu Latvijas ķīmijas skolotāju interesi.

Pamatnostādnes, vērtības un problēmas

Informācijas laikmetā, kurā dzīvojam, izvirzās jautājums, kas no tā, ko uzkrājusi ķīmijas zinātne, ir vajadzīgs mūsdienu skolēnam. Profesors M. Gorskis uzskata, ka ir fundamentālas lietas, kuras vajadzētu zināt jebkuram izglītotam cilvēkam, lai viņš izprastu apkārtējās vides kā arī sava ķermeņa uzbūvi un funkcijas, tāpēc 80% mācību satura, viņaprāt, jābūt nemainīgam, bet 20% jāmainās atkarībā no aktualitātes. Kamēr pastāv klašu sistēma, stunda ir galvenā vienība, norāda M. Gorskis. Ārpusstundu darbs ķīmijā ir atkarīgs no skolotāja intereses, skolas iespējām un apkārtējās vides. Iecavas vidusskolā skolotājs M. Gorskis sestdienās vada ķīmijas interešu izglītības pulciņu.

Vērtības ķīmijas apguvē, pēc profesora M. Gorska domām, ir tās pašas, kas ierakstītas Bībelē, un te nav svarīga zinātņu joma. Skolotāja profesijai ir divas puses: no vienas, cilvēki skolotājam uzticējuši dārgāko – bērnu dvēseles, un skolotājam rūpējas par šo dvēseļu tīrību, no otras – skolotājam jāsaglabā esošās vērtības un jāveido tilts no pagātnes uz nākotni.

Jebkurā izglītības jomā svarīgākais ir motivācija, saka M. Gorskis. Ja cilvēks ir motivēts, tad viņam viss pa spēkam. Eksaktajā jomā motivācija rodas caur interesi. Bet kā atmodināt skolēnu interesi? «Šis mehānisms nevienam nav zināms – ja tas būtu atklāts, tad problēmu nebūtu. Kurā brīdī rodas šī interese – vienam varbūt, izlasot grāmatu, otram, redzot interesantu eksperimentu, trešajam, vienkārši sēžot mācību stundā... Tas ir intīms process un liels noslēpums,» spriež M. Gorskis un piekrīt sava skolotāja profesora Leonīda Keirāna viedoklim, ka galvenā nozīme ir skolotāja personībai: «visbiežāk mācību priekšmets sāk patikt tikai tad, ja patīk skolotājs, un, ja patīk skolotājs, tad patīk stundas pie šī skolotāja un tad arī mācību priekšmets.»

Runājot par izglītības kvalitāti un tās vērtēšanu, M. Gorskis balstās uz atziņām, ko sniedz socioloģija: «Nav un nebūs tāda mērinstrumenta, ar ko pilnībā varētu izmērīt skolotāja darbu. Jebkurā sabiedrībā notiek noslāņošanās, un skolotāja profesija nav izņēmums: vienmēr būs cilvēki, kuri strādā ar fantāziju, degsmi un radoši, ir tādi, kuri atstrādā pēc noteikumiem – ne pa labi, ne pa kreisi, un ir tādi, kuri slinko.»

Izcilais pedagogs piekrīt – pedagogu atalgojuma diferenciācijai jābūt, bet paša rūgtā pieredze rāda, ka tai ir jocīga, īslaicīga dzīve, jo nāk nākamais ministrs, iniciē jaunas pārmaiņas, projektus, un viss sākas no sākuma. Šobrīd ir pienācis laiks runāt, ko izglītības pārmaiņas divdesmit gadu garumā ir atnesušas mūsu ikdienā. «Diemžēl jāatzīst, ka valsts līmenī joprojām lielāku uzsvaru liekam uz kvalitātes kontroli nekā uz kvalitātes vadību.»

Profesijas izvēle ķīmijas nozarē lielākoties norisinās apzināti: skolēns, jau mācoties vidusskolā, gatavojas studijām augstskolā. Uz jautājumu, vai valstī pietiek ķīmijas speciālistu un vai viņiem pēc augstskolu beigšanas ir vieta Latvijas uzņēmumos, M. Gorskis ir lakonisks: «Uzņēmumos pašlaik norisinās paaudžu maiņa. AS «Grindeks» vien katru gadu labprāt pieņemtu darbā 50 jaunu speciālistu ar augstāko izglītību.» Arī skolās un augstskolās pedagoga profesijas pārstāvji strauji noveco.

M. Gorskis ir samērā skeptisks par Boloņas procesa noteikto skolotāju sagatavošanas mehānismu. Iepriekš labi atstrādātais process nu kļuvis izkropļots. «Iedomājieties, ja mēs gatavotu ārstus, tāpat kā tagad gatavojam skolotājus: trīs gadus students apgūst teoriju un viena divu gadu laikā pēkšņi kļūst skolotājs!?» viņš jautā. «Jau iestājoties pirmajā kursā, studentam būtu jāapzinās, ka mācību process ir mērķtiecīgs un pēc augstskolas pabeigšanas viņam būs jāiet klasē, tāpēc studiju laikā ir jāiet skolā, jāvēro un jāpiedalās skolas dzīvē.»

Kā piemēru profesors min Lielbritānijas pieredzi. Tur skolās strādā ļoti daudz jaunu skolotāju. Lielbritānijas studenti, nespējot paši norēķināties par mācībām augstskolā, tāpat kā mūsējie ņem kredītu – ar nosacījumu, ka, beidzot studijas valstij stratēģiski svarīgās profesijās, valsts šo kredītu apmaksās. Pēc zināma laika, kad jaunais speciālists atstrādājis viņa izglītībā ieguldītos valsts līdzekļus, viņš aiziet no skolas un veido karjeru tālāk.

Bieži Latvijas izglītības un zinātnes atdevi salīdzina ar citām valstīm. «Kad nacionālā kopprodukta daļa, ko Latvijas valsts iegulda izglītības un zinātnes attīstībā, būs tikpat liela, cik Somijā un citās attīstītās valstīs, būs arī atbilstoša atdeve gan no izglītības, gan zinātnes. Neieguldot, bet tikai pieprasot – tas ir strupceļš,» norāda M. Gorskis.

Palīgs skolotājiem un skolēniem

Augstskolas docētājs un ķīmijas skolotājs M. Gorskis piepildījis kolēģu vēlmi pēc vietas, kur visi ķīmijas izglītībā iesaistītie cilvēki atrastu sev ko darbā noderīgu un interesantu, ar savu skolēnu palīdzību un atbalstu izveidojot portālu www.kimijas-sk.lv.

«Esmu iesaistīts ķīmijas izglītības zinātnes vairākos līmeņos – gan skolā, gan augstskolā, tāpēc cenšos portālā ievietot materiālus, kas vajadzīgi skolotājiem un skolēniem, organizējot mācību procesu. Te vienuviet atrodami izglītības projektu materiāli, informācija par konkursiem un olimpiādēm, konferencēm un Ķīmijas vēstures muzeja veidoti un nekur citur nepublicēti materiāli par ķīmijas vēsturi Latvijā. Esam sākuši arī izvietot informāciju par pasaules un Latvijas ķīmijas zinātniekiem, ķīmijas rūpniecības uzņēmumiem un ķīmijas zinātnes institūcijām Latvijā.» Visi portālā pieejamie materiāli ir bezmaksas. «Portālam nav nekāda budžeta. Lai pelnītu, ir jānodarbojas ar grāmatvedību, bet man tam nav laika» lakonisks un korekts ir M. Gorskis.

Ķīmija tabulās

Konferences ietvaros paralēli diskusijām un eksperimentiem LU Zinātnes un tehnikas vēstures muzejā bija atvērta izstāde «Ķīmija tabulās», kuras autors ir DU asociētais profesors un Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs M. Gorskis. Visādos veidos un formās – uz krūzēm, kaklasaitēm, lietussargiem un citās neiedomājamās vietās – kopā pāri par 300 eksemplāru (!) tabulu bija redzams šajā izstādē.

«Speciālistus vienmēr ir interesējis saīsināts, kompakts informācijas pasniegšanas veids,» par savu ieceri stāsta profesors M. Gorskis. «Nesen man izdevās atrast šādu tabulu par izotopiem. Ir tabulas, kur redzams elementu atklāšanas gads, elementu izplatība dabā – dažnedažāda informācija var būt atainota ķīmijas tabulās». Mendeļeva ķīmisko elementu tabula Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotāja M. Gorska kabinetā, kā ierasts, atrodas ne tikai pie sienas – tā rotā gan krūzi uz skolotāja galda, gan sienas pulksteni. Saka – skolotājs mēdzot arī ienākt klasē ar ķīmijas simboliem apdrukātā kaklasaitē. «Tas ir viens no veidiem, kā piesaistīt skolēnu uzmanību un radīt interesi,» bilst M. Gorskis.

Skolotāja profesijas noslēpums

Uz jautājumu, kā motivēt jauniešus mērķtiecīgi pievērsties ķīmijas zinātnei jau skolas solā, skolotājam M. Gorskim nav gatavu recepšu. «Neteikšu, ka tas ir viegli un vienkārši. Labs cilvēks nav profesija – paralēli saistošiem elementiem nāk līdzi skolotāja prasības, un ne jau visiem skolēniem šīs prasības patīk,» spriež pedagogs, kuram izdevies izaudzināt daudz izcilu ķīmiķu. «Ķīmijas priekšmetam atšķirībā no, piemēram, bioloģijas vai ģeogrāfijas ir citāda uzbūve: ja skolēns nav iemācījies par Āfriku, tad nākamreiz viņš iemācīsies par Ameriku, un viss būs kārtībā, bet, ja skolēns nav apguvis ķīmisko elementu simbolus, viņam rodas problēmas formulu rakstīšanā, bet, rodoties problēmām formulu rakstīšanā, viņš nevar atainot ķīmisko reakciju procesus... Tā ir ķēdes reakcija. Palielinoties «robiem» ķīmijas zināšanu pamatos, zūd interese par mācību priekšmetu vispār.»

Ja skolēni redz, ka skolotājs strādā nopietni, interesējas par savu mācāmo priekšmetu un katrā stundā var izstāstīt ko jaunu, nevis tikai to, ko kādreiz apguvis augstskolā, rodas cieņa pret šo cilvēku un varbūt caur šo cieņu sāk patikt arī šis mācību priekšmets, uzskata M. Gorskis. Jautāts par atpūtu, izcilais pedagogs smej: «Skolotāja darbā ir trīs lielas priekšrocības: jūnijs, jūlijs un augusts, ko var iztērēt nevis atpūtai, bet garīgā potenciāla atjaunošanai.»

«Izglītība un Kultūra», 2011. gada 1. decembris

Interviju sagatavoja Inese Matisāne

Attēlā no kreisas uz labo: DU laborante un LU doktora studiju programmas 1. kursa studente Anna Volkova, DU laborante un maģistru studiju programmas 3. kursa studente Lilija Prusakova, DU asociētais profesors Mihails Gorskis un DU maģistru studiju programmas 2. kursa studente Oksana Dmitrijeva LU konferencē «Ķīmijas izglītība - 2011»

разработка вышивки
сколько сейчас время