Viedokļi

Kad pirms vairākiem gadiem konstatēju, ka joprojām, tobrīd 30 gadu pēc vidusskolas absolvēšanas, spēju palīdzēt 12. klases skolēnam fizikā, biju mēreni pārsteigts – it kā šajā laikā fizika nebūtu spērusi milzu soļus uz priekšu. It kā nebūtu iestājies datorizācijas laikmets, it kā nebūtu attīstījusies bezvadu komunikācija un nanotehnoloģijas.   

Šobrīd augstākajā izglītībā rosināta virkne pārmaiņu. Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš uzsver, ka reformu virpulī nedrīkst aizmirst pašu galveno – atbildību. Jo lēmumi, kuri tiks pieņemti šodien, ietekmēs nākotni, tāpēc tiem jābūt ļoti pārdomātiem. Diemžēl tādi, viņaprāt, tie nav.

Компетентостный подход в латвийском образовании, на который в ближайшем будущем будут вынуждены перейти все школы, списан с IB, конкретно со второй её части.

Laikā, kad skolās īpaši aktīvi noritēja semestra noslēguma spurts, tika publicēti jaunākie OECD pētījumi PISA un TALIS. Ja pirmais koncentrējas uz skolēnu sniegumu, tad TALIS pievēršas skolu direktoru un skolotāju prakses pētniecībai. Loģiski, ka starmešu gaismā ir tieši PISA pētījums, jo tas pasaules kontekstā parāda, kādi ir mūsu bērnu sasniegumi, tomēr ne mazāk svarīgs ir TALIS pētījums.

Pasaules izglītības nozares samitam, kas norisinājās 9. līdz 10. decembrī Igaunijā, Tallinā, vadmotīvs bija Mācīšanās datu laikmetā. Proti, kā datu izmantošana un mākslīgais intelekts maina izglītību? Kādi ir riski un iespējas? Vairāki šā pasākuma dalībnieki uzsvēra: šobrīd izglītība atrodas krustcelēs, tāpēc jātiek skaidrībā: uz kurieni doties?

Klausos ziņas un dzirdu, ka OECD brīdina Latviju, ka esam katastrofas priekšā skolotāju izglītībā. Mēs noteikti atkal sāksim skatīties apkārt un gan jau atradīsim, ka vainīgi ir paši skolotāji. Skumji, dusmas un jāatzīst, ka esam liekuļi un turpinām būt liekuļi. Skatāmies greizos spoguļos un ticam mistiskiem brīnumiem.

Šodien, 2019. gada 19. decembrī, tika prezentēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums “OECD Latvijas Prasmju stratēģija: Novērtējums un rekomendācijas”, kas īstenots projekta “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” ietvaros.

18. oktobrī Rīgā norisinājās forums "Kādu vēlamies veidot Latvijas augstākās izglītības formulu?", kurā piedalījās gan augstskolu vadītāji un biznesa pārstāvji, gan atbildīgās valsts pārvaldes amatpersonas un politiķi. No publiski pieejamā foruma videoieraksta [1] 256 minūtēm noskatījos 236. Un tad man apnika.

Ņemot vērā skolēnu vidējos rezultātus centralizētajā eksāmenā matemātikā, Neatkarīgā izglītības biedrība aicina vērst uzmanību uz šo problēmu un norāda, ka atbildība jāuzņemas Valsts izglītības satura centram (VISC). Tāpat biedrība aicina VISC veidot konkrētu rīcības plānu, kas balstīts eksāmenu rezultātu analīzē.

Latvijā darba tirgum neatbilstoši maz vidusskolēnu kārto eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos, šādu nostāju 3. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Jānis Salmiņš.

1 lapa no 20
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi