Viedokļi

Pandēmija radīja līdz šim nebijušu situāciju, kad izglītībā vairs nerunā par to, vai izglītības tehnoloģijas izmantot un no kura vecuma izmantot, bet gan to, kuras tehnoloģijas izvēlēties, kuras no tām varētu labāk palīdzēt mācīties un kuri tehnoloģiskie risinājumi labāk palīdzēs organizēt mācību procesus dažādām izglītojamo mērķgrupām.

Katru septembrī medijos dzirdam par katastrofālu skolotāju trūkumu Latvijā. Šis gads nav izņēmums (skat. šeit un šeit).

Sākas jaunais mācību gads. Vēl pavisam nesen 1. septembris tika uztverts ar priecīgu satraukumu, taču “kovida realitāte” pārvērtusi prieku trauksmē: kāds būs jaunais gads?

Jauno mācību gadu Latvijā neuzsāks vai citā statusā uzsāks 38 izglītības iestādes. Piecas no tām – Dravnieku pamatskola bijušajā Riebiņu novadā (pērn septembrī tur bija 22 skolēni), Jaunstrūžānu pamatskola Rēzeknes novadā (47 skolēni), Vijciema sākumskola Valkas novadā (25 skolēni), Murmastienes pamatskola Varakļānu novadā (12 skolēni) un Meirānu Kalpaka pamatskola bijušajā Lubānas novadā (23) – likvidētas.

Ministru kabinets atbalstījis valsts budžeta finansējuma 3,7 miljonu eiro apmērā piešķiršanu CO2 gaisa kvalitātes mērītāju iegādei valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga sešos gados, kopš strādā savā amatā, ko tādu vēl neesot pieredzējusi. Pat nesagaidot mācību gada beigas, sociālos medijus un citas interneta vietnes jau pārpludinājuši skolu publicētie sludinājumi, lai aizpildītu nākamā mācību gada vakances.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) piedāvā Saeimai pedagogu algas celt līdz 1200 eiro tuvākajā laikā un līdz 1500 eiro vidējā termiņā.

Mācību gada sākumā tika ieviests pilnveidots mācību saturs un pieeja arī vidusskolā. Tas nozīmē, ka skolas veido savu mācību satura piedāvājumu vidusskolēniem tā, lai viņi vairāk varētu mācīties tos mācību priekšmetus, kas atbilst jauniešu nākotnes mērķiem.

Kvalitāte maksā naudu, tāpēc skolotāju algas ir jāceļ, uzskata gan pedagogu, gan skolu vadītāju pārstāvji. Tikmēr politiķi un ierēdņi norāda: izglītības jomā jau esošais finansējums jātērē efektīvāk, turklāt vidēji skolotāji jau pelna vairāk nekā valstī noteiktā minimālā pedagoga alga par likmi – 30 stundām nedēļā.

Satraucoša bija šonedēļ publicētā ziņa, ka saskaņā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aptaujas datiem nākamo piecu gadu laikā 46% aptaujāto pedagogu vēlētos pamest skolotāja profesiju lielās pārslodzes un neadekvātā darba atalgojuma dēļ.

1 lapa no 24
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi