Viedokļi

“Vienkārši parādīt atoma uzbūvi – tas skolēnam nav interesanti, ir jārada sasaiste ar dzīvi,” atzīst Jēkabpils 2. vidusskolas un Ābeļu pamatskolas ķīmijas skolotāja Agnese Bicāne, kura šopavasar ieguvusi SIA “Olainfarm” un SIA “Centrālā laboratorija” stipendiju “Starp mums ir ķīmija!”.

Ķīmiķi ir ļoti vajadzīgi un pieprasīti. Darba devēji jaunajiem speciālistiem nodrošina jau apmaksātas prakses vietas cerībā, ka pēc studiju beigšanas viņi izvēlēsies strādāt viņu uzņēmumā. Lai iepazīstinātu ar profesiju un atklātu, ko nozīmē būt ķīmiķim, izveidots Jauno ķīmiķu klubs, kurš šodien pirmo reizi klātienē pulcēja skolēnus.

Maija priekšpēdējā nedēļā vidusskolas beidzējiem ir plānots eksāmens ķīmijā. Saskaņā ar Valsts Izglītības un satura centra apkopoto statistiku par iepriekšējo mācību gadu, eksāmenu ķīmijā rakstīt izvēlējas katrs septītais vidusskolas beidzējs jeb 14% topošo absolventu.

Spriedze, slodze un kolēģu attieksme. Kāpēc jaunie skolotāji pamet darbu?

Ko reforma "Skola2030" nodarījusi matemātikas mācīšanai? Tādu jautājumu šonedēļ raisīja sociālajos tīklos arvien plašāku rezonansi guvusī diskusija par cienījamu Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas pedagogu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā norādīts uz rupjām kļūdām projekta "Skola2030" izstrādē un pat lūgts apturēt tā realizāciju matemātikas apguvē, atzīstot, ka projekts ir kļūda.

Pēdējo reizi rediģēts Sestdiena, 27 janvāris 2024 12:29

Diskusijas par projektu "Skola 2030" parādās arvien biežāk. Var to uztvert tikai kā kritiku no vienas puses un projektu autoru taisnošanos no otras. Tomēr, ja paskatāmies godīgi, viss nav tik viennozīmīgi. Ir problēmas pašā projektā, un ir problēmas tajās tradīcijās, kas valda mūsu izglītības sistēmā.

Kaut Igaunijas skolu finansēšanas sistēma līdzīgi kā Latvijā lielā mērā balstīta uz skolēnu skaitu skolā un klasē, kas būtiski samazina mazo skolu izdzīvošanas iespējas, kaimiņvalstī skolu īpatsvars pret skolēnu skaitu ir lielāks, turklāt pēdējos septiņos gados skolu skaits sarucis tikai par 20.

Profesionāla un prasmīga skolēnu mācīšana Latvijas skolās notiek vien 42 procentos mācību stundu. Pārējā laikā skolotāji skolēnus māca teorētiski, iluzori, neprasmīgi vai kā iesācēji. Tas secināts Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra (LU SIIC) pētījumā "Kā izglītības sistēma var atbalstīt skolotāju, lai skolēni varētu apgūt 21. gadsimta prasībām atbilstošu izglītību?".

Kā veidojas pedagogu atalgojums Latvijā? Kas ir likmes, kas ir slodzes?

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

1 lapa no 26
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi