“Izglītības jomā Latvijā pašlaik notiek ļoti vērienīgas reformas, kuru mērķis ir piedāvāt kvalitatīvu un mūsdienīgu mācību pieeju visos izglītības posmos, lai mūsu bērniem mācības dotu ne vien zināšanas, bet arī prasmes tās pielietot dzīvē. Vidējās izglītības satura reformas centrā ir skolēns, un, lai izmaiņas ieviestu, ir jārod vienprātība un izpratne par to būtību,” atklājot konferenci “Jaunais izglītības modelis – tilts uz mūžizglītību un ilgtspēju?” norādīja 12. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.
“Mūsdienīga skolas infrastruktūra ar daudzpusīgām iespējām, mācību saturs, pedagogu atalgojums un prestižs, plašas jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas, sociālie kontakti ir modelis, kādai ir jābūt mūsdienīgai vidusskolai,” teica izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis. “Kopīgi veidojot mūsdienīgu vidusskolu, kas ietver uz izaugsmi vērstas pārmaiņas gan skolas vidē, gan mācību saturā, tā ir iespēja ar mērķtiecīgu darbu panākt būtisku izglītības kvalitātes pieaugumu, nodrošināt mūsu bērniem labākas iespējas, lai dzīvē būtu veiksmīgi un patstāvīgi un katram būtu iespējas veikt daudz mērķtiecīgāku izvēli savas personības pilnveides procesā.
Mums šodien ir unikāla iespēja īstenot pārmaiņas labākai dzīvei nākotnē. Pārmaiņas veicot nevis fragmentēti tikai mācību satura, pedagogu atalgojuma vai skolu tīkla jomā, bet pārdomātas un aptverošas pārmaiņas, kas sniedz iespējas sasniegt maksimāli lielāko atdevi mūsu bērniem un valstij nākotnē,” uzsvēra ministrs “Vidējās izglītības pakāpē piedāvājam tādus izglītības satura plānošanas principus, kas dotu iespēju skolēniem iedziļināties un specializēties, samazinot apgūstamo mācību priekšmetu skaitu, bet apgūstot tos padziļināti un atbilstoši savām interesēm un nākotnes iecerēm,” norādīja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Jaunajā mācību saturā paredzēts, ka pamatizglības pakāpē mācību satura apguve tiek plānota vienoti visiem skolēniem, toties vidējās izglītibas pakāpē saturu mācību jomās ir iespējams apgūt trīs līmeņos: pamata, optimālajā un augstākajā līmenī. Kā uzsvēra G. Catlaks, svarīgākais ir katra bērna individuālais progress, taču patlaban pastāvošā pārbaudījumu un vērtēšanas sistēma šo mērķi nesasniedz. To apliecina arī Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtīts pētījums "Vispārējās izglītības programmu virzienu un vidējās izglītības pakāpes profilkursu sistēmas izvērtējums Latvijā", ko šodien konferencē prezentēja uzņēmuma "Dynamic University" izpilddirektors Jānis Meirāns. Ar to iespējams iepazīties šeit.
Kā jau ziņots, septembrī sabiedriskajai apspriešanai tika nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai”. Ar to var iepazīties vietnē www.skola2030.lv. Dokumentā vienkopus aplūkoti mērķi, galvenie sasniedzamie rezultāti skolēnam, apgūstamais mācību saturs, pieeja mācībām un mācību darba organizācijai visās vispārējās izglītības pakāpēs – pirmsskolā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Sabiedriskā apspriešana notiks līdz 2018. gada 1. februārim, un šī ir unikāla iespēja skolotājiem, vecākiem, uzņēmējiem, ikvienam sabiedrībā ietekmēt saturu mācībām skolās Latvijā.
Sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties, izvērtējot sniegtos komentārus un ieteikumus, uz šī dokumenta pamata apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK) tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, pamatizglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības standarts.
Papildu informācijai: Alise Bērziņa Valsts izglītības satura centrs sabiedrisko attiecību speciāliste Tālrunis: 67212415, 26490590 E - pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
