Lasu tālāk: “… katrs 14 gadus vecs zēns, urinējot vismaz piecas reizes dienā, iegūst iespēju spēlēties ar savu urīna strūklu aptuveni 10 tūkstošus reižu gadā.” Te nu gan kaut kas neiet kopā! 365 reiz 5 ir tikai 1825, nevis 10 000. Labi, ka rakstā vismaz dota atsauce uz oriģinālo rakstu angļu valodā. Izrādās, nepareizi pārtulkots! Kā varēja rasties tik acīmredzama, burtiski kliedzoša kļūda skaitļos? Viens no izskaidrojumiem – cilvēki vairs nepamana lietas, ko mana paaudze ieraudzītu dažās sekundēs. Izskatās, ka šodien mēs esam zaudējuši elementārus matemātiskos instinktus.
Nedēļas nogalē nokļuvu studiju biedru, bijušo “fizmatu” kompānijā. Daži no viņiem strādā skolā. Uz jautājumu – vai nav grūti šodien mācīt fiziku, gatavoties stundām, labot mājas darbus, saņēmu atbildi: “Ir, bet drīz būs ja ne labāk, tad savādāk. Sāksies kompetences!” Kas man likās dīvaini – cilvēki, kuri ikdienā operē ar loģiskām matemātiskām konstrukcijām, tā arī dažos vārdos nespēja paskaidrot, ko īsti nozīmē šīs “kompetences”. Tāpat vēl neesot skaidrs, vai “kompetenču izglītība” patiešām uzlabošot skolēnu zināšanas dabaszinībās.
Ja tā, tad tā ir kapitulācija. Latvijā jau trīs gadus pēc kārtas krītas centralizēto eksāmenu rezultāti matemātikā. Gribētos dzirdēt no Izglītības ministrijas amatpersonām – kāpēc? Un vai tiešām “kompetences” spēs kaut ko kardināli mainīt? Un skolu apvienošana par katru cenu? Izglītība ir kaut kas vairāk nekā “kompetenču” kopums. Nopietni, konservatīvi Rietumu mediji (piemēram, “Frankfurter Allgemeine Zeitung”) jau runā par “kompetenču fetišu”, apšaubot šīs jaunās pedagoģijas vērtību. Ne jau velti daudzi naudīgi cilvēki bērnus sūta elitārās privātskolās, kurās valda pa pusei militāra disciplīna, un par “kompetencēm” negrib ne dzirdēt.
Iespējams, audzēkņiem un skolotājiem patiešām būs interesantāk un vieglāk. Bet vai vērtīgāk? “Kompetenču izglītība” var izrādīties bīstams eksperiments, kas radīs visai apsviedīgu, veiklu, elastīgu paaudzi, varbūt pat ar augstskolas diplomu kabatā. Kā nesenajā konferencē “Vērtēt, lai mācītos” teica izglītības ministrs Kārlis Šadurskis – “sagatavos nezināmai nākotnei”. Taču šo cilvēku iespējas var izrādīties visai ierobežotas un atklāsies brīdī, kad tiks pieprasītas īstas, reālas zināšanas. Un tad sāksies mētāšanās no viena gadījuma darba uz otru – Īrija, Latvija, Lielbritānija. Noliktava, lielveikala kase, siltumnīca.
Mēs taču vēlētos uzticēt veselību ārstam, kurš apguvis dziļas zināšanas, nevis gan mistiskas “kompetences”. Kurš prot ne tikai interesanti papļāpāt par visu un neko, bet ilgi un grūti mācījies, izgājis praksi slimnīcās un ieguvis pieredzi. Tieši tāpat ir matemātikā, fizikā, ķīmijā, būvniecībā – sarakstu var turpināt. Jo visi šie viedtālruņi, datori, internets, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie brīnumi tapuši tāpēc, ka kaut kur pasaulē ir cilvēki, kuri ir ne tikai “kompetenti”, bet pirmām kārtām zinīgi. Pat japāņu, ķīniešu vai arābu valodu studijām nepietiek ar “kompetencēm” vien, šīs valodas jāmācās gadiem, ieguldot milzīgu pacietību un darbu.
Kāpēc pasaule tā baidās no Ķīnas un Krievijas hakeriem? Un no iespējamās Irānas atombumbas? Lūk, starptautisko skolēnu matemātikas olimpiāžu komandu uzvarētāji pēdējos 20 gados: Ķīnas komanda uzvarējusi 13 reizes, Krievija – 2, Irāna – 1. Tās ir valstis ar visai konservatīvu pieeju izglītībai. Latvijā bieži piemin “Skype”, kas pa daļai radīts Igaunijā. Bet arī kaimiņos Baltkrievijā izstrādāta līdzīga programmatūra – “Viber”, šajā valstī tapusi datorspēle “World of Tanks”.
Minskas Informāciju tehnoloģiju parkā reģistrētas 180 kompānijas, tajās strādā 30 000 speciālistu. Pagājušajā gadā parks eksportējis pakalpojumus 960 miljonu ASV dolāru vērtībā. Viens no panākumu izskaidrojumiem – matemātika Baltkrievijas skolās joprojām tiekot mācīta tāpat kā padomju laikos. Daudz stundu, augstas prasības, liels mājas darbu apjoms. Patiesībā no “padomju stila” te nebūtu ko kaunēties. Pitagora teorēma, atvasinājumi un integrāļi jau nemainās līdzi politiskiem režīmiem.
Un tagad riskēšu būt pavisam “nelaikmetīgs”. Manuprāt, līdzīgi kā juku laikos savu vērtību saglabā zelts un briljanti, tā konvertēt “nezināmā nākotnē” var tikai zināšanas. Bet matemātika, fizika, patiesībā jebkurš priekšmets ir vienkārši jāmācās, tā ir triviāla patiesība. Jāapmeklē skola, jāievēro disciplīna un kārtība, jāieklausās skolotāja stāstītajā, jālasa grāmatas, jārisina uzdevumi, jāpilda mājas darbi. Un nelīdzēs nekāda “spēlēšanās” pie tualetes poda, pat ne desmit reižu dienā.
Juris Lorencs
Lasītāju komentāri:
Paldies!!!Viens gudrs cilveeks!
Absolūti piekrītu. Grasāmies veidot t.s. tautas jeb nabagu skolas. Bagātais savus bērnus tādās nesūtīs.
nespēs, bet muļķi atbiras ātri un viegli, ‘sportam” nav nākotnes
Pilnīgi piekrītu. Skolā ir jāmācās nevis jāspēlējas!
Par eksāmena jēgu runājot ,domāju,ka daļai to,kuri mācās ,tie palīdz sakārtot apgūtās zināšanas un prasmes, gūt tādu kā pārskatu pār mācīto vielu. Tomēr gribu piezīmēt,ka par daudz vainas kraujam uz skolotāju. Ilggadīgā saskarē ar vecāko klašu skolēniem redzams,ka uzkrītoši progresē ļoti lielas daļas nevēlēšanās sevi piepūlēt,īpaši ,ar domāšanu. Visvairāk tas vērojams eksaktajos priekšmetos. Vai tas nav galvenais iemesls zemajiem eksāmenu rezultātiem?
Bez zināšanu apguves nebūs nekādu kompetenču! Kā es saprotu jēdzienu kompetence? Ja es esmu kompetenta kādā nozarē, tad tas nozīmē,ka esmu 1)apguvusi attiecīģās zināšanas,2)uz šo zināšanu pamata esmu apguvusi pietiekošu praksi.Tikai uz šim pamata lietām es varu gan izdarīt analīzi,gan radīt ko jaunu, bet tas jau ir sekundāri. Kā saprotams,tad bez zināšanu apguves nebūs nekādas kompetences.
Absolūti klasisks viedoklis, bez jebkādas reālas izpratnes par lietas būtību. No shit pitagora teorēma nemainās! Kad es mācījos galvenā problēma bija tā gaļas mašīna, kurā ir tikai viena metodoloģija, visa “pelavas” ārā un tagad ir rezultāts. Puse tautas anglijā, jo mums vajag tikai viena tipa zobratus. Pats šo, tieši skolotāju, vienaldzību esmu pieredzējis. Ja nessi trauks kurā viegli ieliet, tad esi norakstīts, pat ja gribi kko darīt.
Ir dažādi skolotāji. Varu pateikt no savas dzīves – lieliska matemātikas skolotāja, kura pat klases divnieku karaļus iemācīja tādā līmenī, lai tie vismaz eksāmenus noliktu, bet sekmīgos gatavoja olimpiādēm (un godalgas tajās olimpiādēs arī nopelnījām!). Un otra skolotāja – viņai neinteresēja, ja kaut ko nesaprati. Konsultācijas – tikai kontroldarbu uzrakstīšanai/pārrakstīšanai. Viņa uzskatīja, ka jaunā mācību grāmata pietiekami izskaidro vielu, tātad, ja nesaproti, vainīgs esi pats, ka esi tāds stulbenis un sliņķis. Taču reizēm viela ir jāpaskaidro vienkāršākiem vārdiem, lai to saprastu. Reizēm līdz apjēgai trūkst kāds sīkums, bet viņai nebija nekādas vēlēšanās konsultācijās strādāt. Viņa pat čīkstēja, ka par tām nemaksājot. Protams, ka maksāja gan, to varēja apliecināt citi skolas darbinieki…
Atbilde ir – vārds KOMPETENCE lielākai daļai aprobežojas ar grupu darbu un spēlīšu spēlēšanu stundās. Tie, kas pēc būtības sapratīs, ko tas nozīmē, tie arī pratīs mācīt tā, lai skolēns ZINĀTU -> SAPRASTU -> PRASTU PIELIETOT -> SPĒTU ANALIZĒT -> RADĪT JAUNAS IDEJAS -> IZVĒRTĒT TĀS un atkal atgriezties pie jaunu zināšanu meklēšanas. LĪdz šim izglītība vairumā gadījumu ir beigusies ar “Prot pielietot”. Savas domas un pasaules pieredzes atstāstījumus par šo tēmu rakstu kompetences.blogspot.com
Nav svarīgi, kā to sauc. Svarīgi ir tas, ka skolotājam, pirmkārt, ir jābūt ļoti zinošam savā mācību priekšmetā (os), otrkārt, jābūt labam vadītājam. Tad viss notiek arī bez reformām un norādījumiem “no augšas”. Tāpēc, ka zina, ko vajag iemācīt, un prot organizēt darbu tā, lai to panāktu, tajā skaitā mācītos pats.
Ne vienu, ne otru diemžēl nevar teikt par lielu daļu skolotāju, un arī jaunais projekts ar pārdesmit stundu kursiem skolotājiem to neatrisinās.
Somijā to panāk ar lielajām skolotāju algām un līdz ar to iespēju atlasīt labākos no labajiem. “Iespējamā misija” to panāk, atlasot labus savas jomas speciālistus ar vadītāja spējām un pievienojot tiem pedagoģiskās zināšanas un algu.
Kopš kura laika tas ir kas nebijis, kas jauns, kas unikāls? Man skolā pirms gadiem 40 tieši to mācīja. Kad es sāku strādāt skolā, tad tieši to es mācīju. Vai pa šiem nieka pārdesmit gadiem tas tik ļoti “sareformēts” 20 ministrveidīgo personu tiešā uzraudzībā un pārvaldībā, ka nu jau ir “pavisam kas unikāli jauns” un vēl ar kādu nosaukumu: “kompetences”! Nu tik varēs rādīt un prasīt “skolotāju inovatīvi kreatīvo kapacitāti kompetenču projekta ietvaros”!
Lietot, cien. k-dze, nevis pielietot (piebrūķēt!)
Piekrītu raksta autoram. IZM varētu beigt spēlēties ar bērniem, vecākiem un skolotājiem, radot iespaidu,ka dikti strādā.
1) Somijā to panāca sākot ar skolotāju izglītības sistēmas reformu, nevis sākot ar izglītības sistēmas reformu, kas sākās 1974.gadā…tas bij tik sen!
2) “Iespējamā misija” nepanāk labākus rezultātus, tam nav pierādījumu un tikai ~50% turpina būt skolotāji, kad piemaksas ir beigušās, citi aiziet pat nepabeiguši.
3) Vadīšana ir zināšanas, ko var iemācīties, līderisms ir prasme, ko var trenēt. Piekrītu, ka ne visiem skolotājiem ir šīs zināšanas un prasmes, bet tur ir tikai vēlmes jautājums.
Ne visu var uztrenēt, ne gisu var iemācīties… Vai lācis, kurš cirkā pa arēnu uz riteņa brauc, tiešām spētu arī pa pilsētas ielām braukt, satiksmes noteikumus ievērojot un apbraucot šķēršļus? Neticu!!!
Ir gadījies mācīties pie skolotājas, kura lieliski un apbrīnojami precīzi citējaācību grāmatu, bet pēc atbildēm uz priekšmeta grūtākajiem jeb āķīgākajiem jautājumiem tecēja pie dzīvesbiedra.. Ko te apgūt, ko trenēt?
Cienījamais Lorenca kungs, var redzēt, ka iedziļinājies lietās neesat, bet izteikt savu viedokli GRIBĀĀĀs. Vai patiesi skolēni mācās dēļ EKSĀMENIEM? vai JŪS tā darījāt? Man šķiet, vajadzētu stipri pārdomāt, kam tad skola patiesībā domāta. Ja tomēr nonākat pie secinājuma, ka skola nepieciešama, lai pieauguša cilvēka vecumā varētu iesaistīties algotā darbā, piekopt kādu vaļasprieku un organizēt savu ģimenes dzīvi, un , galu galā, kaut drusku izprastu pasauli sev apkārt- kāpēc līst un snieg, kas tas par kukaini, kas man iekoda, sazināties arkādām citām tautām utt., tad varbūt arī sapratīsiet, ka eksāmenu atzīmes var arī nebūt, tām nav būtiskas lomas… Bet KOMPETENCES latviski, starp citu, ir prasmes…..vai tuvu tam… Vai tad skolai NAV jāiedod prasmes zīmēt, dziedāt, runāt svešvalodā, rēķināt utt.??
Pilnīgi 100% piekrītu!!
Raksts pilns ar kļūdām, ko viegli varētu novērst, ja autors būtu painteresējies par jēdziena “kompetence” nozīmi.
Autors apgalvo, ka savu veselību uzticētu ārstam ar zināšanām. Es gan labāk vēlētos sastapt, piemēram, ķirurgu, kurš netikai zina, kā operēt, bet arī prot to darīt un savā darbā ievēro augstus ētikas standartus. Autora minētās mācības + prakse + pieredze = kompetence.
Tad tiešām, kāpēc jāspēlējas ar vārdiem? Kāpēc skaidri un konkrēti neformulēt? Kāpēc jāzīmējas ar terminu “kompetences”? Kāpēc vienkārši nepateikt, ka liksim lielāku uzsvaru uz prasmēm izmantot zināšanas. Pagaidām tiek radīts priekšstats, ka zināšanu apgūšana, ja nu netiek atcelta pavisam, tad mazināta jau nu noteikti. Par ārstiem. Tas ir kad ārstam ir kaut kādas fragmentāras zināšanas cilvēka anatomijā, bet viņš ir labi iemanījies uzšķēršanā un “nebaidās kļūdīties, uzņemties atbildību, strādāt komandā”. Vai pie tāda gribēsiet operēties? Ja doma ir cita, bet to neizprot tie, kam tā jārealizē(skolotāji), tad domai nav jēgas. Respektīvi, ja labu ideju nespēj saprotami un bez liekiem izdevumiem novadīt līdz tautai, tad tā ir slikta ideja.
Tāpēc, ka mūsu valstī vienkārši izteikties nav stils! Jo sarežģītāk, ar svešvārdiem bagātāk, jo pašiem liekas, ka inteliģentāk. Tad vēl sajauc “atraktīvs” ar “advancēts” un priecīgi smaida TV ekrānā.
Ļoti reāls piegājiens zināšanām, un kamēr nebeigs IZM spēlēties ar vārdiem, komentāriem utt. izglītība ies uz leju. Sākot no pirmā Dabaszinību projekta, kad tika veidoti kabineti un apvienotas programmas fizikā, matemātikā, ķimijā un bioloģijā rezultāti matemātikā krītas un fiziku CE liek ar vien mazāk solēnu
Rezultāti ar lēcienu kļūs vēl sliktāki.
Un iizskatās, ka pati IZM ar pridurski priekšgalā nespēj saprotami izskaidrot, kas tā kompetencēs balstīta izglītība ir. Šī frāze drīzāk atgādina nanoūdeni vai varbūt nanoizglītību?
ĻOTI PRECIZI,TĀ TURPINI.
100% piekrītu.
Bravo autoram! Es redzu faktus un analīzi, ne miglainas nākotnes nojausmas.
Un nelīdzēs nekāda “spēlēšanās” pie tualetes poda, pat ne desmit reižu dienā. Formulēts precīzi! Ar slinkuma, izlaidības un disciplīnas trūkumu pie zināšanām netikt. Šadurskis var jaukt galvu visiem, kam vien patīk, ar savām kompetencēm – taču lai zinātu ir JĀMĀCĀS! Ja nav vēlmes to darīt, tad būs kā kūtī – glupam bullim glupi teļi. Lai nu kā kritizē padomju skolu – taču to laiku celtnieku celtās mājas nebruka kā tagad maksimas, prizmas un citas. Tātad šie ļaudis zināja, ko dara.