Šī gada 1. septembrī Latvijas augstskolas sāks gatavot jaunos skolotājus, kas pratīs strādāt ar skolēniem atbilstoši jaunajai kompetenču pieejā balstītajai izglītībai.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē bija sapulcējušies skolotāju izglītības veidotāji – Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pārstāvji, kā arī citi izglītības saturā iesaistītie, lai prezentētu un diskutētu par nepieciešamajiem pasākumiem skolotāju izglītības pilnveidē.
Akcentējot nepieciešamību veikt izmaiņas skolotāju izglītības sistēmā, K. Šadurskis norādīja uz bēdīgo statistiku – liela daļa jauno pedagogu nemaz nestrādā par skolotājiem.
“Mēs līdzīgi kā biatlonā – slēpojam labi, bet šaujam kaut kur garām. Mums ir jādod sajust drēbi jaunajiem studentiem. Pedagogu izglītībai ir jābūt balstītai darba vidē, viņiem [studentiem] skolas vide ir jāredz jau no paša sākuma,” skaidroja ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka divu gadu laikā daudz izdarīts pedagogu algu reformā un par skolotāju algām arī tikšot domāts turpmāk.
Konferences sākumā ar IZM izstrādātājam vadlīnijām pedagogu izglītībā iepazīstināja IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa. Viņa skaidroja, ka esošā izglītības sistēma ir pārāk fragmentēta un vērojama skolotāja novecošanās, jo skolām nepietiek profesionāļu.
Arī pašlaik augstskolas piedāvā divus ceļus, kā studentam kļūt par skolotāju. Pirmkārt, pēc vidējās izglītības iegūšanas ar skaidru motivāciju apgūt pedagoga profesiju, otrkārt, pēc iegūtas augstākās izglītības sev interesējošā jomā un ar skaidru motivāciju. IZM interesēs, lai studenti izvēlētos otro ceļu, piemēram, studentam, kurš ieguvis bakalaura grādu bioloģijā un jūt aicinājumu strādāt skolā, iespējams gada laikā iegūt pedagoga kvalifikāciju, skaidroja A. Kiopa.
Pedagogiem, kas būtu gatavi kļūt par pārmaiņu aģentiem, maģistrantūras studijas piedāvātu nostiprināt līderības un vadības prasmes skolu pārvaldes kvalitātes paaugstināšanai, bet doktorantūrā būtu iespēja studēt vienotā starpaugstskolu doktorantūras programmā. Tāpat IZM plāno izveidot Valsts pētījumu programmu pedagoģijas zināšanu bāzes veidošanai un mērķstipendijas vairākās studiju programmās.
Antra Sprēde, LU Komunikācijas un inovāciju departaments
