Svētdiena, 02 augusts 2020 18:33

Mēs esam pārāk aizrāvušies ar zināšanu vērtēšanu caur komerciālā izdevīguma prizmu

Periods, kad sabiedrības gados jaunākā grupa izvēlas, vai un kur turpināt mācības, savukārt augstskolas enerģiski slavē savu piedāvājumu, ir labs brīdis, lai pārdomātu, kāda vispār ir augstākās izglītības funkcija.

Atbildes nebūt nav vispārzināmas un pašsaprotamas, jo, manuprāt, izglītības jēga nav tikai nodrošināt komfortablu ienākumu līmeni nākotnē un veiksmīgu profesionālo karjeru.

Šķiet, ir loģiski sākt ar to augstākās izglītības aspektu, kas Rietumu demokrātijās ir visapdraudētākais. Proti, ar prasmi sadzīvot ar atšķirīgu viedokli.

Nekad neesmu sapratis izteikumu “cienīt atšķirīgu viedokli”, jo neredzu iemeslu pretējo viedokli tieši cienīt.

Manā skatījumā pilnīgi pietiek ar apziņu, ka citi viedokļi vispār pastāv, savukārt lasot tekstus par, piemēram, ASV augstākās izglītības sistēmā notiekošo, jāsecina, ka ar šo apziņu tur (tāpat citās Rietumu demokrātijās) ir pavāji.

Latvijā, cik zinu, mēs neesam nodzīvojušies līdz tādam absurdam, ka studenti pieprasa koriģēt lekciju saturu, lai pasniedzēja teiktais netraumētu viņu maigās dvēseles, vai ka t. s. aktīvisti pieprasa atlaist pasniedzēju, kurš atļāvies uzaicināt tādu vieslektoru, kura pasaules uzskats nesakrīt ar aktīvistu pārliecību.

Tomēr tas, ka mūsu augstākās izglītības sistēma pagaidām, par laimi, nav inficējusies ar pašcenzūru un ideoloģizāciju, nemaina šī posma cilvēka dzīvē funkciju – pieradināt pie domas, ka pasaulei nav jāpieskaņojas konkrētā indivīda iegribām un kompleksiem.

Otra funkcija ir palīdzēt veidot prasmi domāt precīzi, un šī prasme noder neatkarīgi no izvēlētā studiju virziena. Tēzes ilustrēšanai izmantošu pēdējo mēnešu aktuālu tēmu.

Ja cilvēks paziņo, ka viņš ne visai ievēro epidemiologu rekomendācijas, jo “tāpat visi kaut kad nomirsim”, tā ir manā skatījumā diezgan ekstravaganta nostāja, bet tajā ir iekšēja loģika.

Savukārt jautājuma formā pausts apgalvojums “tu zini kādu cilvēku, kurš būtu saslimis ar to kovidu?” pirmkārt un galvenokārt ir neprecīzas domāšanas paraugs – tikpat labi var teikt, ka cilvēki nav lidojuši kosmosā, jo manā paziņu lokā neviena tāda nav.

Domāšanas precizitāte palīdz arī nošķirt graudus no pelavām, saskaroties ar akadēmiskajā vidē (daļēji arī uzņēmējdarbībā) kupli sazēlušo žargonu, kura funkcija visbiežāk ir prasmīgi uzrakstīt pieprasījumu finansējuma saņemšanai.

Tipisks piemērs ir, atvainojiet, priekšā un pakaļā lietotais jēdziens “starpdisciplinaritāte”.

Nu tik apvienosim grupās dažādu nozaru ekspertus un iegūsim kaut ko “inovatīvu”. Tajā pašā laikā es redzu tendenci, piemēram, starp sociologiem apgūt arī neirozinātnes, kas savukārt ir jēdzīga starpdisciplinaritāte.

Citiem vārdiem sakot, augstākās izglītības funkcija ir iemācīt reaģēt uz “trendīgo” muldēšanu ar atbildi: nē, vispirms es iemācīšos savas disciplīnas pamatus, svešvalodas un tikai tad “komandas darbu”, “radošu domāšanu” utt.

Visbeidzot izglītības funkcija ir iemācīt cienīt zināšanas vispār neatkarīgi no šo zināšanu potenciāli nestajiem labumiem.

Jāatzīstas, mani nedaudz kaitina bieži dzirdētais izteikums “izglītības sistēmai ir jāiemāca mācīties visa mūža garumā”, jo visbiežāk šo viedo rekomendāciju izsaka cilvēki, kuriem pašiem šī mācīšanās izpaužas kā jaunu funkciju viedtālruņos apgūšana.

Jebkurā gadījumā izteikuma deklarētā jēga ir atsauce ir darba tirgus mainīgumu, kas, lūk, radot šo nepieciešamību iemācīties mācīšanos.

Es personīgi gluži tā nedomāju, jo kaut ko jēdzīgu prognozēt ir ļoti grūti – var gadīties, ka pieprasītākas profesijas par publiskajā telpā izskanošajām (neatkārtošu) būs cilvēki, kuri māk strādāt ar sirmgalvjiem (populācija noveco) vai ar noplicinātas augsnes atveseļošanu.

Tādēļ manā skatījumā iemācīties mācīties ir vērts tādēļ, ka tas… vienkārši ir interesanti un nāk par labu garīgajai veselībai.

No šī viedokļa apgūt latīņu valodu ir tikpat derīgi kā iegūt tādas zināšanas, kas, iespējams, jums dos papildu pārsimts eiro ienākumos.

Manuprāt, mēs esam pārāk aizrāvušies ar zināšanu vērtēšanu caur komerciālā izdevīguma prizmu.

Māris Zanders

Lasīts 159 reizes Pēdējo reizi rediģēts Svētdiena, 02 augusts 2020 18:46
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Mēs esam pārāk aizrāvušies ar zināšanu vērtēšanu caur komerciālā izdevīguma prizmu