Viedokļi

Izglītojamā tiesības ir primāras. Bet pedagogam tādu vispār nav – tādu ainu atklāj katrs LIZDA veiktais pētījums par pedagogu darba tiesībām izglītības iestādēs. “Mums valda likums – vecākam vienmēr taisnība. Pedagoga viedoklis, viņa tiesības tiek pilnīgi ignorētas. Nav vērts pat mēģināt cīnīties ar to.”

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) skaidrot, vai vairākām valsts ģimnāzijām netiks samazināts atalgojumam paredzētais mērķdotācijas apjoms, kā rezultātā daļai valsts ģimnāzijas pedagogu samazinātos alga.

Kas ir būtiskāks – saturs vai forma? Kā teicis slavenais arhitekts Frenks Loids Raits: "Form and function are one." Skaidrs, ka viens bez otra nevar. Tieši tas man nāk prātā, lasot jaunās Izglītības attīstības pamatnostādnes, kas publiskotas pirmajai apspriešanai.

Jaunākie dati par skolēnu skaitu Latvijā (1. attēls) varētu likt domāt, ka tas ir stabilizējies.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atklātajā vēstulē norāda, ka vairākkārtīgi vērsusies pie Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas aktualizējot jautājumu par pedagogu darba slodzes veidošanās principu pārskatīšanu. 

Periods, kad sabiedrības gados jaunākā grupa izvēlas, vai un kur turpināt mācības, savukārt augstskolas enerģiski slavē savu piedāvājumu, ir labs brīdis, lai pārdomātu, kāda vispār ir augstākās izglītības funkcija.

Vai tu un tavi bērni ir pelnījuši iespēju iegūt augstāko izglītību? Kurš drīkst to noteikt? Vai skolas atzīmēm būtu jānosaka iespēja studēt, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nesen to piedāvāja?

Skolotāji par nepiedodamu uzskata kavēšanos ar vidējās izglītības programmu izstrādi, jo 1. septembrī jaunais mācību saturs ienāks 1., 4., 7. un 10. klasē. Izskan arī kritiski vārdi attiecībā uz jau publiskotajām programmām – tajās konstatētas pat zinātniskas kļūdas.

Par efektīvu mācību plānošanu un deviņu mācību notikumu modeli, lai ikviens skolēns sasniegtu stundas rezultātu un iemācītos.

2022. gadā trūks aptuveni 16 000 jauno dabaszinātņu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas veiktās aplēses, balstoties uz 2017. gada absolventu monitoringa datiem.

1 lapa no 21
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi