Testa versija v2.1
#

ĶĪMIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ

U. Alksnis, I. Grosvalds

Latvijas ķīmijas vēsture

2.5. Ķīmiķu sagatavošana (1919. - 1944.)

Latvijas Pagaidu valdība 1919. gadā 28. septembrī uz Rīgas Politehniskā institūta bāzes izveidoja Latvijas Universitāti. Ķīmijas fakultāte bija viena no 9 Universitātes fakultātēm. Par Ķīmijas fakultātes pagaidu dekānu ievēlēja profesoru Valdemāru Fišeru (1881. – 1934., 34. att.). Fakultāti beidzot, studenti ieguva ķīmijas kandidāta grādu, bet pēc gada aizstāvot diplomdarbu, inženiera ķīmiķa grādu.

34. att. Valdemārs Fišers
1881.5.II (Polija, Moščenicas muiža)
– 1934.3.VII (Bulduros)
35. att. Eduards Zariņš
1876.19.XI (Jaunraunas pag. "Šautuvos")
– 1947.23.VII (Vācija, Lādē)

Fakultātē līdzās Ķīmijas nodaļai 1919. gadā izveidoja Farmācijas nodaļu. Priekšdarbus šīs nodaļas atklāšanai veica profesors Eduards Zariņš (1876. – 1947., 35. att.). Nodaļu beigušie ieguva farmācijas kandidāta grādu.

Neorganiskās un fizikālās ķīmijas kursus lasīja profesors Mečislavs Centeršvērs (1874. – 1944., 36. att.), bet organiskās un analītiskās ķīmijas kursus profesors Valdemārs Fišers. Ķīmijas tehnoloģijas profesors bija Maksimiliāns Glāzenaps (1845. – 1923.), bet farmācijas nodaļā strādāja profesors Eduards Zariņš un asistents Eduards Svirlovskis (1874. - 1949., 37. att.).

36. att. Mečislavs Centeršvērs
1874.17.VII (Varšavā)
– 1944.27.III (Varšavā)
37. att. Eduards Svirlovskis
1874.10.XI (Ūziņu pag.)
– 1949.17.V (Rīgā)

1919. gada rudenī Ķīmijas fakultātē studijas sāka 118 ķīmiķi un 30 farmaceiti. Turpmākajos gados studentu skaits auga. Vislielākais tas bijis1943./44. mācību gadā, kad Ķīmijas fakultātē bijuši 813 studenti. Absolventu skaits parasti svārstījās ap 30. Vislielākais absolventu skaits bijis 1943./44. mācību gadā, kad fakultāti beiguši 95 studenti.

38. att. Jānis Kupcis
1871.13.III (Jaunjērcēnu pag.)
– 1936.29.IV (Rīgā)
39. att. Jānis Maizīte
1883.10.V (Liepas pag. "Lečos")
– 1950.14.II (Rīgā)

1924. gadā fakultātē blakus inženieriem ķīmiķiem un farmaceitiem sāka gatavot trešā veida ķīmiķus, kurus nosauca par ķīmiķiem teorētiķiem. Tie bija speciālisti tā sauktajā tīrajā ķīmijā. Bija paredzēts, ka pēc fakultātes beigšanas viņi strādās dažāda tipa ķīmiskajās laboratorijās, kā arī veiks pedagoģisko darbu. 1921. gadā Farmācijas nodaļā sāka strādāt farmaceits docents Jānis Maizīte (1883.-1950., 39. att.) un tiesu ķīmijas speciālists Jānis Kupcis (1871.-1936., 38. att.). J. Kupcis kļuva par profesoru praktiskajā farmācijā 1927. gadā, bet J. Maizīte par farmācijas profesoru 1937. gadā.

40. att. Jūlijs Auškāps
1884.2.VII (Baižkalna pag. skolā)
– 1942.3.VIII ( Sverdlovskā, Urallagā)
41. att. Eižens Rozenšteins
1886.18.IV (Lielsalacas pag.)
– 1933.13.II (Rīgā)

No 1920. gada rudens Neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas priekšmetu mācīšanu pārzināja profesors Maksimiliāns Glāzenaps, bet organiskās ķīmijas tehnoloģijas priekšmetu mācīšanu vadīja docents Jūlijs Auškāps (1884. – 1942., 40. att.). No 1930. līdz 1940. gadam viņš bija organiskās ķīmijas tehnoloģijas profesors. No 1933. līdz 1937. gadam viņš bija arī Latvijas Universitātes rektors, bet no 1938. līdz 1940. gadam Latvijas Izglītības ministrs. 1940. gadā viņu apcietināja un 1942. gadā Sverdlovskā nošāva.

1923. gadā profesors M. Glāzenaps mira veltījis ķīmiķu sagatavošanai 53 sava mūža gadus. Neorganiskās ķīmijas tehnoloģijas mācīšanu pārņēma docenti Eižens Rozenšteins (1886.-1933., 41. att.) un Mārtiņš Prīmanis (1878.-1950., 42. att.) Mārtiņš Prīmanis bija arī Latvijas Universitātes rektors (1937. – 1940. un 1941. – 1944.).

42. att. Mārtiņš Prīmanis
1878.24.I (Ādažu pag. "Strautiņos") – 1950.11.XII (Vācija, Ratingenā)

1919. gadā, kad veidoja Latvijas Universitāti, noteica, ka mācību valodai jābūt latviešu. Tā kā daudzi mācībspēki latviski neprata, tad pāreju uz latviešu valodu realizēja pakāpeniski.

43. att. Aleksandrs Janeks
1891.28.XI (Daugavpilī)
– 1970.21. X (ASV, Kalamazū)
44. att. Jānis Krustiņsons
1892.4.III (Babītes pag.)
– 1940.1.VI (Rīgā)

Augstskolu ķīmijas mācību grāmatas latviešu valodā nebija. Tās sarakstīja 20. gadsimta 20 gados. Pirmā Neorganiskās ķīmijas grāmata latviešu valodā iznāca 1921. gadā. Tās autors bija vecākais docents Aleksandrs Janeks (1891.-1970., 43. att.), kurš mācīja ķīmiju citu fakultāšu studentiem. Kapitālu mācību grāmatu ķīmiķiem sarakstīja Mečislavs Centeršvērs un Jānis Krustiņsons (1892.-1946., 44. att.). Tā saucās "Neorganiskās ķīmijas kurss". Tās pirmā daļa iznāca 1922. gadā, bet otrā 1924. gadā.

Analītiskās ķīmijas pirmā mācību grāmata latviešu valodā bija, Augusta Ķešāna (1881.-1954., 45. att.) 1921. gadā izdotais praktikums "Kvalitatīvas chēmiskās analīzes gaita". Šī grāmata pieredzēja 6 izdevumus. No 1936. gada tā saucās "Ievads kvalitatīvā ķīmiskā analīzē".

45. att. Augusts Ķešāns
1881.27.X (Mores pag.)
– 1954.10.IV (Rīgā)
46. att. Gustavs Vanags
1891.10.III (Sniķeres pag.)
– 1965.8.V (Rīgā)

Savukārt pirmā organiskās ķīmijas mācību grāmata latviešu valodā bija, Gustava Vanaga (1891.-1965., 46. att.) 1921. gadā sarakstītā "Organiskā ķīmija iesācējiem". Ķīmiķiem paredzētā mācību grāmata "Organiskā ķīmija" iznāca 1925. gadā. Tas autori bija vecākais docents Oskars Lucs (1871.-1950., 47. att.) un vecākais asistents Gustavs Vanags.

47. att. Oskars Lucs
1871.22.IV (Iršos) - 1950.26.XI (Vismārā, Vācijā)

Mācību grāmatu izdošana latviešu valodā ievērojami veicināja latviešu ķīmijas terminoloģijas izstrādi. Terminoloģijas pirmie varianti, protams, drusku atšķiras no pašreizējās latviešu ķīmijas terminoloģijas. Kā jau Jūs cienītais lasītāj, esat pamanījis "ķīmija" 20. gadu pirmajā pusē ir dēvēta par "chēmiju". "Koloīdķīmiju" laikā starp Pasaules kariem sauca par "Dispersoidoloģiju". Protams, ne jau visi termini ir saglabājušies. Mēs nesakām vairs "chlorskābes kālijs", bet gan "kālija hlorāts"; nevis "chlornātrijs", bet gan "nātrija hlorīds"; nevis "atomsvars", bet gan "atommasa"; nevis "nātrija bikarbonāts", bet gan "nātrija hidrogenkarbonāts", nevis "dubultā saistīte", bet gan "dubultsaite".

Latviešu ķīmijas terminoloģija divdesmitajos gados sekmīgi tika izveidota. Pasaulē esot ap 7000 valodu un dialektu. Ap 700 no tiem esot sava rakstība, bet ap 70 izstrādāta ķīmijas terminoloģija.

Trīsdesmitajos gados ķīmijas mācību grāmatu rakstīšana turpinājās. 1931. gadā iznāca J. Krustiņsona "Praktiskie darbi fizikālajā un elektroķīmijā", bet 1932. gadā lielu popularitāti ieguvušais privātdocenta Kārļa Štrenka (1886. – 1958., 48. att.) "Neorganiskās ķīmijas praktikums". 1935. gadā privātdocenta Mārtiņa Straumaņa (1898.-1973., 49. att.) "Īss ievads komplekso savienojumu teorijā".

48. att. Kārlis Štrenks
1886.10.II (Rīgā)
– 1958.11.X (Rīgā)
49. att. Mārtiņš Straumanis
1898.23.XI (Lietuvā, Kretingā)
– 1973.19.III (ASV, Rollā)

Ar 1930. gada 1. janvāri profesors Mečslavs Centeršvērs pārgāja darbā uz Varšavas Universitāti. Viņa lasīto Neorganiskās ķīmijas kursu pārņēma privātdocents Augusts Ķešāns, bet fizikālās ķīmijas kursu vecākais docents Alfrēds Petrikalns (1887. – 1948., 50. att.).

50. att. Alfrēds Petrikalns
1887.19.IX (Rīgā) – 1948.4.VIII (Vācija, Hēhstā)

1933. gadā negaidīti mira profesors Eižēns Rozenšteins. Viņa lasīto Silikātu tehnoloģiju pārņēma jaunākais asistents Jūlijs Eiduks (1904.-1986., 51. att.), bet prečzinības kursu vecākais asistents Alfrēds Ieviņš (1897.– 1975., 52. att.).

51. att. Jūlijs Eiduks
1904.16.V (Vietalvas pag. "Jaunzemjos")
– 1986.5.VII (Rīga)
52. att. Alfrēds Ieviņš
1897.16.VII (Bukaišu pag.)
– 1975.2.X (Rīga)

1934. gadā nomira profesors Valdemārs Fišers. Viņa lasīto Organiskās ķīmijas kursu pārņēma privātdocents Gustavs Vanags, bet Analītiskās ķīmijas kursu privātdocents Mārtiņš Straumanis.

No jaunajiem Latvijas laikā izaugušajiem mācībspēkiem, vēl jāatzīmē brāļi – Bruno (53. att.) un Arnolds Jirgensons (54. att.).

53. att. Bruno Jirgensons
1904.16.V (Ādažu pag. "Strēlniekos")
– 1982.8.X (ASV, Hjūstonā)
54. att. Arnolds Jirgensons
1906.2.XII (Ādažu pag. "Strēlniekos")
– 2004.20.VIII (Liepāja)

Bruno Jirgensons (1904.-1982.) LU Ķīmijas fakultāti beidza 1926. gadā. Pēc tam strādāja fakultātē un no 1928. gada bija mācībspēks Vispārīgās ķīmijas laboratorijā mediķiem un veterinārmediķiem. Zinātnisko darbu viņš strādāja profesora A. Janeka vadībā par lielmolekulārajiem savienojumiem un par vitamīnu un hormonu ķīmiju. Bruno Jirgensons ir visu laiku ievērojamākais latviešu ķīmijas popularizētājs. Viņš ir autors 9 populārzinātniskām grāmatām un ap 600 populārzinātniskajiem rakstiem par ķīmijas jautājumiem.

Arnolds Jirgensons (1906.-2004.) LU Ķīmijas fakultāti beidza 1932. gadā. Pēc tam strādāja fakultātē. No 1934. gada bija mācībspēks Analītiskajā laboratorijā lauksaimniekiem un dabas zinātniekiem. A. Jirgensons pētīja iespējas iegūst plastmasas no kazeīna. 1934. gadā viņš izveidoja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības ķīmisko fabriku, kurā 1935. gadā sāka ražot kazeīna plastmasu galalītu jeb mākslīgo ragu. Uz ārzemēm to eksportēja ar nosaukumu "lettoīds".

Otrā pasaules kara beigās daudzi ķīmiski aizbrauca no Latvijas: M. Straumanis, A. un Br. Jirgensoni, A. Petrikalns, A. Janeks, E. Zariņš, M. Prīmanis, O. Lucs u.c.


         
Share

Lietotājvārds vai e-pasts:
Parole:
POTCPSSv
     12
3456789
10111213141516
17181920212223
24252627282930
31      
Testa versija v2.1 © 2009 - 2010 Ķīmijas skolotājs, visas tiesības paturētas
info@kimijas-sk.lv