Drukāt šo lapu

LR1 raidījums “Oglekļa dioksīda izmantošana jaunu ķīmisku vielu radīšanā”

Klimata pārmaiņas mudina ne tikai ikdienas patērētāju pārdomāt, kādas “zaļās pēdas” tas atstāj aiz sevis, bet arī liek zinātniekiem meklēt jaunus risinājumus, ka izmantot resursus videi draudzīgāk. Oglekļa dioksīds (CO2) ir "sliktais zēns" - to vainojam pie teju visām nelaimēm, kas sākās ar vārdiem "klimata pārmaiņas".

Taču tas liek sasparoties zinātniekiem un meklēt dažādus risinājumus, kā CO2 varam izmantot noderīgi, piemēram, jaunu ķīmisku vielu un produktu ražošanā. Kā lieku atkritumvielu padarīt par jaunu resursu un izmantot to lietderīgi, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors, ķīmiķis Valdis Kampars.

Klimata pārmaiņas mudina ne tikai ikdienas patērētāju pārdomāt, kādas “zaļās pēdas” tas atstāj aiz sevis, bet arī liek zinātniekiem meklēt arvien jaunus risinājumus, ka izmantot resursus taupīgāk un videi draudzīgāk.

Parīzes klimata konference: pieņemto apņemšanos īstenošana

Gandrīz pirms gada Parīzē tikās teju visu pasaules valstu līderi, lai cīnītos ar globālo sasilšanu. Pie viena galda sēdās lielvaru līderi un mazo valstu pārstāvji. Konferences galvenais mērķis bija un ir nepieļaut globālās temperatūras pieaugšanu šajā gadsimtā par vairāk nekā diviem grādiem pēc Celsija salīdzinot ar pirmsindustriālo laikmetu, kā arī tiekties uz to, lai globālā temperatūra nepieaugtu par vairāk nekā 1,5 grādiem.

Zinātnieki brīdinājuši, ka pārsniedzot divu grādu slieksni katastrofālas klimata izmaiņas var būt nenovēršamas. Bet atsauce uz ambiciozo pusotra grāda slieksni īpaši svarīga bija mazajām salu valstīm Klusajā un Indijas okeānā, kuras visvairāk apdraud ūdens līmeņa celšanās. Vienošanās paredz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 40% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Latvija šobrīd ir parakstījusi Parīzes nolīgumu, bet to vēl jāratificē valdībai

Eiropas Komisijas plāns, kas tostarp paredz līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 80%, salīdzinot ar 1998. gadu, izsaucis arī kritisku reakciju. Piemēram, "Climite Action Network" norāda, ka nosprausto mērķi ir iespējams sasniegt daudz ātrāk. Organizācijas pārstāve Anja Kollmuss intervijā "Thomson Reuters Foundation" norādīja, ka, pieturoties pie šī brīža mērķiem, Eiropa nepalīdzētu Parīzes nolīguma izpildē.

Šobrīd Eiropas Savienības klimata politika sastāv no vairākām daļām- darbs pie tā, lai vairāk tiktu izmantota zaļā, no atjaunojamiem energoresursiem iegūtā enerģija, energoefektivitātes uzlabošana un emisiju kvotu tirdzniecība. Arī Latvijas nevalstiskās organizācijas redz, ka sistēmu iespējams uzlabot. 

Par Parīzes klimata samitu stāsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola un biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga. 

Noklausīties raidījuma ierakstu...

Lasīts 1030 reizes Pēdējo reizi rediģēts Sestdiena, 27 augusts 2016 08:08
Mihails Gorskis

Projekta vadītājs un zinātniskais redaktors

Mājas lapa: www.kimijas-sk.lv E-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Jaunākais no Mihails Gorskis

Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus