Drukāt šo lapu

Jersikas Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca: no materiālzinātnes viedokļa interesants arhitektūras objekts

Jersika uzskatāma par pareizticības šūpuli Latvijas teritorijā, jo turienes valdnieks jau pirms vācu atnākšanas bija slēdzis draudzību ar Kijevas pareizticīgo baznīcu.

"Livonijas hronikā" stāstīts par Jersikas izpostīšanu, kad vācu krustneši tur centās iedibināt savu kārtību. Savukārt Neredzīgais Indriķis raksta, ka karavīri paņēma no baznīcām zvanus, ikonas, daudz zelta un sudraba savāca sev līdzi. Šajā laikā Jersikas iedzīvotāji kopā ar vietējo muižas īpašnieci vairākkārt centās panākt baznīcas celtniecību Jersikā.

Savukārt Jersikas Kristus Apskaidrošanās baznīcai ir savs stāsts – tā ir vienīgā zināmā dzelzs baznīca Latvijā. Tās ārējā apdare – sienas, logu rāmji, jumta spāres, jumts, kupola apakša un pats kupols – ir veidoti no dzelzs un čuguna.

Jersikas Kristus Apskaidrošanās baznīcas rašanās vēsture ir ļoti neparasta – 19. gadsimtā Odesā no dzelzs konstrukcijām izgatavota pārvietojama cara armijas baznīca, kara jūrnieku un kuģu būvētāju garīgo vajadzību apmierināšanai. 1866. gadā to ieraudzīja galvenais Ziemeļrietumu dzelzceļu pārvaldnieks Kaufmans, un drīzumā vienojās par tās pārvešanu no Odesas uz Daugavpili, lai noliktu vietā, kur tagad atrodas Sv. Borisa un Gļeba katedrāle. Tajā pašā gadā baznīcu tiešām izjauktā veidā pa dzelzceļu pārveda uz Daugavpili un iesvētīja par godu apustuļiem pielīdzināmajiem Konstantīnam un Helēnai. Baznīca Daugavpilī atradusies līdz 1904. gadam, kad kara resora vadība to nolēmusi nojaukt, jo tā kļuva par mazu garnizona vajadzībām.

"Dzelzs baznīcu" atkal izjauca un pa dzelzceļu pārveda uz "Cargradi" jeb Jersiku. Pēc šī atgadījuma baznīca tautā ieguva nosaukumu "Ceļojošā baznīca".

Baznīcu ar Polockas-Vitebskas bīskapa Serafima svētību 1905. gada 3. oktobrī iesvētīja virspriesteris Beļavins par godu Kunga Apskaidrošanās notikumam. Pirmā pasaules kara laikā baznīca un tās ēkas cieta, bet to atjaunoja.

Otrā pasaules kara laikā mājas baznīcas apkaimē tika nopostītas, bet pati baznīca palika neskarta. Pēckara gados baznīca kā arhitektūras piemineklis tika atstāta novārtā, tā tika vairākkārt apzagta, kā rezultātā pazuda visas ikonas un baznīcas sienas sāka brukt kopā no korozijas.

Papildus informācija

Ekskursijai var pieteikties, zvanot priesterim Mihaelam Stoiko pa tālruni 26888809

Lasīts 995 reizes Pēdējo reizi rediģēts Sestdiena, 03 decembris 2016 11:04
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus