Drukāt šo lapu

LR1 raidījums «Kaitīgais nezāļu apkarotājs glifosāts: Nav pārspīlēti teikt, ka tas ir visur»

Cilvēku cīņa par labākas ražas iegūšanu, visticamāk, sākās, līdz ar pirmo iesēto graudu. Lai gan aizvien populārāka kļūst bioloģiskā lauksaimniecība, kurā augu aizsardzības līdzekļus neizmanto, vēl joprojām pasaulē dominē tradicionālā lauksaimniecība, kurā kukaiņu un nezāļu apkarošanai izmanto pesticīdus.

Eiropas Savienībā ķīmisko vielu lietošanu stingri kontrolē, tomēr lietot nezāļu apkarošanas līdzekli glifosātu, kas atrodams arī ķīmiskā līdzekļa “Raundaps” sastāvā, līdz šim bija atļauts. Drīz tas varētu mainīties. Šobrīd Eiropas Savienībā cenšas panākt glifosāta aizliegšanu. Kas ir šī ķīmiskā viela un cik svarīgi lauksaimniecībā ir panākt tās ierobežošanu vai aizliegšanu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas dabas fonda padomes loceklis, lauksaimniecības eksperts Andrejs Briedis un Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta vadošā pētniece, profesore Ināra Turka.

Latvija pesticīdu lietošanā ir solīdā līmenī, bet gadu no gada tomēr pieaug. Lauksaimnieki nepārdozē glifosāta un citu pesticīdu devas, jo tas maksā bargu naudu.

Problēma, ka nezāļu apkarošanas līdzekli glifosātu pārdod arī privātpersonām, ka ar to apstrādā parkus un dārzus pilsētās. Tas būtu vispirms jāaizliedz. Tāpat, kā jāaizliedz pirms ražas novākšanas laukus apstrādāt, jo tad kaitīgā viela nokļūst graudos. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka glifosāts ir arī alū. To apliecina Vācijā veiktie mērījumi.

Pētījumi rāda, ka nav pārspīlēti teikt, ka glifosāts ir visur. Glifosāta ietekme uz bitēm ir līdzīga kā neonikotinoīdiem

Uzņēmumu “Monsanto” un "Bayer” gaidāmā apvienošanās

Kā vidi un lauksaimniecību var ietekmēt divu lielu ķīmiskās nozares uzņēmumu - glifosāta ražotāja, ASV uzņēmuma “Monsanto” apvienošanās ar vācu farmācijas uzņēmumu “Bayer”. Ziņas par šo uzņēmumu apvienošanos izskanēja jau pagājušā gada nogalē, un šobrīd notiek pārrunu process. Abas kompānijas ir vienas no vadošajām savā nozarē, attiecīgi Eiropā un ASV. Vairāk par to Kristīnes Antonovas sižetā. Uzklausām vides aktīvistu un ekonomistu viedokli.

Neonikotinoīdi apdraud bišu un citu apputeksnētāju veselību

Pētījumi ir pierādījuši, ka viens no pasaulē visplašāk izmantotajiem kukaiņu/ insektu iznīcinātājiem – neonikotinoīds – ir saistīts ar bišu skaita samazināšanos. Eiropas Savienība jau ilgāku laiku ir aizliegusi vairākus insekticīdu veidus, un šobrīd arī ASV un Kanādas valdības spriež iespējamiem regulējumiem.

Neonikotinoīdi ir pesticīdi, kuru pamatā ir nikotīns. Tie ir ļoti plaši izplatīti spēcīgās iedarbības dēļ. Penna štata Universitātes (ASV) pētījums liecina, ka gandrīz 80% kukurūzas laukus un vismaz trešdaļa sojas pupiņu laukus apstrādā ar šiem pesticīdiem.

Plaša neonikotionīdu izmantošana radīja aizdomas par to saistību ar masveida apputeksnētāju izmiršanu. Pagājušajā ziemā gāja bojā gandrīz 30% Amerikas bišu, un vairāk nekā ceturtā daļa Ziemeļamerikas kameņu sugu ir apdraudētas. Citi pētījumi liek domāt, ka līdz pat 40% visas pasaules apputeksnētāju, ieskaitot bites un tauriņus, šobrīd ir apdraudēti.

Zinātnieki joprojām pēta iemeslus šiem negatīvajiem novērojumiem, tomēr ir pamats uzskatīt, ka pesticīdi, fungicīdi, slimības un dzīvesvietas zaudēšana, ir galvenie faktori apputeksnētāju bojāejai. Vairāki pētījumi norāda, ka neonikotinoīdi varētu apdraudēt bišu un citu apputeksnētāju veselību, tomēr nav tiešu pierādījumu, kas saista pesticīdus ar insektu populācijas samazināšanos.

ASV Vides aizsardzības aģentūra ir uz laiku aizliegusi apstiprinājumu jauniem neonikotinoīdu veidiem, kamēr notiek pētījumi par jau esošajām ķīmiskajām vielām. Tos plānots publiskot jau tuvākajā laikā. Tikmēr citi pētnieki uzskata, ka labākais risinājums šobrīd būtu nevis pilnīga aizliegšana, bet gan preventīvas lietošanas ierobežošana. Lauksaimniekiem būtu jāizvērtē, vai graudus vispār apdraud insekti, tādējādi pesticīdu lietošanai vajadzētu būt pēdējam risinājumam. Pirms tam būtu jāizmēģina citi risinājumi, piemēram, sēt graudus, kas ir izturīgi pret kaitēkļiem.

Neonikotinoīdu regulējošie noteikumi jau ir likuši lielajām ķīmijas rūpnīcām nākt klajā ar alternatīviem risinājumiem, tostarp insektu iznīcinātājiem, kuru sastāvā ir baktērijas un augu ekstrakti. Vides aktīvisti gan uzskata, ka vienu pesticīdu nomainīšana pret citiem nesamazinās apputeksnētāju izmiršanu un cita veida kaitējumus videi.

Zemkopji jau ir protestējuši pret jaunajiem noteikumiem, sakot, ka neonikotinoīdu aizliegšana vai ierobežošana var samazināt ražu. Līdzšinējie Amerikas un Eiropas pētījumi gan ir pierādījuši, ka šīs bailes var būt nepamatotas. 2014. gadā Aiovas štata lauksaimnieki audzēja divu veidu sojas pupiņas - vieni lauki tika apstrādāti ar neoikotinoīdiem, citi nē. Graudu ražas, ko ieguva no abiem laukiem, neatšķīrās. Arī pētījumi Francijā un Itālijā ir pierādījuši, ka pesticīdu samazināšana nav ievērojami samazinājusi graudu ražu.

Neskaidrība un pētījumu trūkums ir veicinājis plašas debates par to, vai neonikotinoīdu aizliegums ir nepieciešams, kādi ir alternatīvi risinājumi lauksaimniekiem cīņā ar insektiem un kā glābt pasaules bišu populāciju. Bites ir viens no svarīgākajiem un pasaules veģetācijai nozīmīgākajiem apputeksnētajiem, kura populācijas skaita samazināšanās varētu radīt tālejošas sekas arī cilvēka saimniekošanā.

 

Lasīt vēl...

Lauksaimniecībā populārā ķimikālija raundaps nokļūst Latvijas iedzīvotāju organismos

Raundaps uz galda un urīnā

Lasīts 1279 reizes Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 08 marts 2017 06:23
Mihails Gorskis

Projekta vadītājs un zinātniskais redaktors

Mājas lapa: www.kimijas-sk.lv E-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Jaunākais no Mihails Gorskis

Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus