Jau kopš senatnes ir novērots, ka vairāki kaķu dzimtas dzīvnieku pārstāvji izceļas ar ļoti draudzīgu attieksmi pret cilvēkiem – glaužas, mīlinās un ar visu savu uzvedību rāda, cik viņi ir labvēlīgi noskaņoti. Īsti zinātnieki no parastajiem cilvēkiem atšķiras ar to, ka, redzot vienādas lietas, spēj saskatīt ko neparasto. 2010. gadā LU MSL vecākais līdzstrādnieks PhD Jānis Vilks izvirzījis hipotēzi, ka kaķu dzimtas dzīvnieku organismā ir atrodams īpašs „labvēlīguma faktors”, kas nosaka īpaši draudzīgu uzvedību pret cilvēkiem, un kuru piedāvāts saīsināti apzīmēt kā L-faktoru (LF).
Mūsdienās sarežģītu vielu maisījumu sadalīšanai un atsevišķu vielu izdalīšanai visbiežāk izmanto hromatogrāfiju. Tā, pateicoties ESF projektu realizēšanai, pašlaik Daugavpils Universitātē ir vislielākais hromatogrāfu skaits Eiropā (rēķinot uz laboratorijas platības vienību). Tad nu LU bioloģi pēc palīdzības devušies pie otrās Latvijā lielākas pilsētas ķīmiķiem. Un nebija vīlušies – zinātniekiem MSc Ivana Volkova vadībā gada laikā izdevās izdalīt LF, atšifrēt tā struktūru un – jo vairāk – pat izstrādāt sintēzes procesu dabiskā LF sintētiskā analoga iegūšanai. Vēl gads pagāja, lai detalizēti izpētītu LF ietekmi dzīvnieku un cilvēku uzvedībā. Īpaši jāatzīmē, ka eksperimentos neviens dzīvnieks nebija cietis – L-faktoru izdevās izdalīt no kaķa siekalām, ko paņēma no mēles uzreiz pēc dzīvnieciņa mazgāšanas procedūras.
Kādas izmaiņas sola LF plaša izmantošana dažādas sfērās?
Sāksim ar pašu vienkāršāko piemēru... Jau ir novērots, ka pat niecīgā koncentrācijā LF, kas ir izsmidzināts klases telpā, ar simtprocentīgo garantiju izraisa krasas uzvedības izmaiņas pat agresīvākajiem un nesavaldāmākajiem skolēniem. Burtiski 2-3 minūšu laikā viņi kļūst mīļi un ļoti draudzīgi noskaņoti gan pret skolotāju, gan pret klasesbiedriem. Daži no eksperimenta „objektiem” pat sāka lūgt apkārtējos, lai viņus paglauda un pakasa aiz auss. Līdzīgu krasu uzvedības maiņu izdevās novērot arī atsevišķos eksperimentos sabiedriskajā transportā (piemēram, sastrēgumstundā 3. maršruta trolejbusā Kr. Valdemāra ielā), kur pēc LF izsmidzināšanas cilvēki ne tikai sāka vairāk smaidīt, bet arī nedaudz glausties viens pie otra. Arī garajās rindās, kas katru mēnesi veidojas pie „Rīgas satiksmes” kasēm, kur cilvēki stāv pēc mēnešbiļetēm, pēc LF iedarbības cilvēku noskaņojums kļuva ievērojami draudzīgāks.
Pašlaik tiek izskatīta iespēja izmantot LF, lai izmainītu pārlieki „uzkarsušo” sporta līdzjutēju uzvedību lielu sporta pasākumu laikā un nomierinātu pūli dažādās protesta akcijās.
Plašu LF pielietošanu pašlaik zināmā mēra kavē Drošības policijas bažas par to, ka, ja šāds līdzeklis nokļūs teroristu rīcībā, viņi var mēģināt izmantot to pret policijas vienībām un pat – kas vēl bīstamāk – pret armiju. Zinātnieki gan šajā faktā draudus nesaskata, jo pret katru līdzekli ir iespējams atrast citu līdzekli ar pretēju darbību. Tādēļ pašlaik tiek strādāts, lai mēģinātu izdalīt ekoloģiski nevainojamo antilabvelīguma faktoru (AL-faktoru) no savienojumu maisījuma, kas uzkrājas uz agresīvu suņu ādas riešanas laikā.
Uzmanību! LF pārmērīga lietošana var būt pārlieku labvēlīga jūsu veselībai!
P.S. Vairāku gadu garumā novērojot dažu skolēnu un studentu uzvedību attiecībā pret skolotājiem un augstskolu mācībspēkiem pirms semestra nobeiguma un atzīmju izlikšanas, nākas secināt, ka, iespējams, L-faktors ir atrodams ne tikai kaķu dzimtas, bet arī vairāku citu dzīvo būtņu organismā. Iespējams, ka LF koncentrācija var krasi mainīties atkarībā no laika apstākļiem, reālas dzīves situācijas un prognozējamās gala atzīmes.
Ar izcilu atklājumu iepazīstināja RSU lektors Mihails Haļitovs un DU asociētais profesors Mihails Gorskis.
2013. gada 1. aprīlis
