Ko tad EK pieaicinātie augsta ranga eksperti atzīmē, pamatojot šāda lēmuma nepieciešamību?
Pirmkārt, aizliegums tiek pamatots ar to, ka ugunsdzēšanas aparāts, kas nokļūst jebkura noziedznieka rokās, var kļūt par nopietnu ieroci, ar kuru var tikt smagi savainoti vai pat nogalināti pavisam nevainīgi cilvēki.
Otrkārt, ilggadējos psihologu, kuri saņēmuši prāvas naudas atlīdzības par saviem „pētījumiem”, darbos ir viennozīmīgi pieradīts, ka jebkuram cilvēkam, kurš nopērk ugunsdzēšanas aparātu, samērā ātri sāk veidoties maldīgs priekšstats par savu rīcību ugunsgrēka gadījumā: 95,6 % respondentu, kuri iepriekš nopirkuši ugunsdzēšanas aparātus, brīdī, kad sākas ugunsgrēks, tā vietā, lai uzreiz zvanītu glābējiem, sākuši paši dzēst uguni un rezultātā guvuši pat smagus apdegumus.
Jāņem vērā arī fakts, ka iepriekš speciāli neapmācīts cilvēks jeb vienkārši sākot, diletants, stresa situācijā visbiežāk nepareizi rīkojas ar ugunsdzēšanas aparātu. Tas savukārt likumsakarīgi noved pie traumu gūšanas. Daudz drošāk šādā situācijā ugunsdzēšanas aparāta vietā izmantot smiltis, ūdeni vai citus vienkārši lietojamos un cilvēkiem labāk pazīstamus līdzekļus.
Būt par ugunsdzēšanas aparāta īpašnieku vēl nenozīmē, ka cilvēks automātiski varēs veiksmīgi cīnīties ar uguni, piemēram, ja ugunsgrēks ir izvērties lielā platībā mežā. Turklāt, fiziski stiprs cilvēks ir spējīgs noturēt smago aparātu rokās, bet, piemēram, bērni, invalīdi vai grūtnieces stihijas priekšā, visticamāk, būs bezspēcīgi.
Ugunsdzēšanas aparāts nepalīdz tikt galā ar maniaku - piromānu, kas noteikti ir sagatavots un ekipēts krietni labāk par jebkuru cilvēku, kas nejauši kļūs par viņa nozieguma liecinieku. Vai jūtu uzplūdā nopirkts ugunsdzēšamais aparāts būs līdzvērtīgs pretinieks piromāna laikus sagatavotajai aizdedzināta benzīna kanniņai?
Lielas bažas izraisa arī gadījumi, kad ugunsdzēšanas aparāti kā paaugstinātas bīstamības ierīces nokļūst garīgi nelīdzsvarotu cilvēku rokās. Piedāvājums izsniegt speciālas licences, kuru īpašniekiem būtu tiesības iegadāties ugunsdzēšanas aparātus, neguva ekspertu atbalstu - ir rūgta praktiskā pieredze, ka no korumpētajiem valstu ierēdņiem par prāvu naudas summu var dabūt jebkuru izziņu.
Situāciju pasliktina arī tas fakts, ka aparātu īpašniekiem agri vai vēlu sāk attīstīties kaut kas līdzīgs paranojai – viņi sāk baidīties pat no šķiltavām, svecēm un pat parastajiem sērkociņam. Šādi tiek apdraudēti arī Latvijā iecienīti svētki – Jāņi, Ziemassvētki un pat Sveču diena, jo nepārdomāta ugunsdzēšanas aparāta īpašnieka rīcība svētkus var padarīt par pavisam tumšu un nesvinīgu cilvēku kopā saiešanu.
EK sponsorēto pētījumu rezultāti liecina, ka pat labi pazīstamas ķīmiskās vielas ugunsgrēka īpašajos apstākļos var uzvesties pilnīgi savādāk, nekā tas notiek laboratorijas apstākļos. Kā piemēru var nosaukt labi pazīstamo nātrija hidrogēnkarbonātu NaHCO3, ko jau vairākus gadsimtus izmanto kā vienu no ugunsdzēšanai pielietojamajām vielām. Ir pieņemts uzskatīt, ka sadaloties dzeramai sodai, rodas nātrija karbonāts, ogļskābā gāze un ūdens. Un tikai nesen, uzmanīgi lasot apdāvināto un brīvi domājošo studentu atskaites par veiktajiem zinātniski pētnieciskajiem darbiem, izdevās atklāt vēl vienu nātrija hidrogēnkarbonāta sadalīšanas mehānismu:
NaHCO3 → Ca + HNO3
Pat bail iedomāties, ka temperatūras iedarbības gadījumā liesmā var nonākt viegli uzliesmojošs kalcijs un slāpekļskābes tvaiki! Ja sodas sadalīšanās process noritēs tieši šādi, tas ir ne tikai bīstami cilvēkiem, bet arī draud ar ekoloģisko katastrofu! Un brīvi domājošo studentu atklājumi rāda, ka līdzīgi, ar bīstamu vielu izdalīšanos, var notikt arī citu vielu sadalīšanās procesi ugunsgrēku liesmās.
Ne mazāk nozīmīgs minēta EK lēmuma sagatavošanā izrādījās arī ekonomiskais faktors. Katram ugunsdzēšanas aparātam ir savs derīguma termiņš, kuram beidzoties, aparāts, acīmredzot, ir jāizmet un jānopērk jauns. Ekonomiskās krīzes apstākļos prasība plānot papildus izdevumus jaunu aparātu pirkšanai un veco aparātu utilizācijai izrādījās pārāk smaga Eiropas Savienības (ES) nodokļu maksātājiem. Neskatoties uz to, ka ugunsdzēšanas aparātu pārdošanu un lietošanu lobē to ražotāji un tirgoņi, kuri alkst pēc peļņas gūšanas, pielietojot jebkādus līdzekļus, daži politoloģi izsaka viedokli, ka lēmums steidzināt regulas pieņemšanu saistīts ar to, ka, tuvojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, EK sāk pieņemt populistiskus lēmumus, lai mierinātu velētājus. Tātad neatliek nekas cits, ka samierināties ar domu, ka jau pēc gada, dzēšot ugunsgrēku, būs jāizmanto vienkāršāki un ekonomiskāki līdzekļi – smiltis, segu vai pat ūdeni.
Parastajiem pilsoņiem, kas ir tālu no augstās politikas lēmumiem, var ieteikt vien „taupīt” laicīgi – uzmanīgi rīkoties ar uguni un viegli uzliesmojošām vielām, kā arī laikus un saviem spēkiem novākt pērnā gada zāli, lai nenonākt situācijā, kurā būtu jāizmanto ugunsdzēšanas aparāts, kuru pēc 2015. gada vairs nebūs tik daudz! Un, ja par aparātiem sāks interesēties reto lietu kolekcionāri, tad uguns dzēšana var kļūt par ļoti dārgu prieku!
Esiet uzmanīgi, darbojoties ar uguni!
2014. gada 1. aprīlī
Pārskatu par EK regulu sagatavoja
DU asociētais profesors Mihails Gorskis un LU pētnieks Mihails Haļitovs
