Ķīmiķis, kas Latvijas zinātnei atvēra durvis uz pasauli. Pētera Trapenciera stāsts

Latvijas zinātnieks Pēteris Trapencieris savas dzīves laikā stāvējis klāt pretvēža medikamentu izveidei. Viņa kolēģi stāstīja, ka 90. gados Trapencieris uz Latviju atvedis jauniegūtās zināšanas no Rietumeiropas un ASV, un devis ļoti būtisku ieguldījumu jaunās ķīmiķu paaudzes audzināšanā, kas tagad veic nozīmīgus pētījumus un atklājumus.

Trapencieris šobrīd Latvijas Organiskās sintēzes institūtā strādā kabinetā, kurā viņš, mācoties vidusskolā, vasaras laikā divas nedēļas pabijis praksē. 

Viņš stāstīja: "Mans mātes brālis bija ķīmiķis. Man ķīmija patika no septītās klases. Mani mēģināja atrunāt, jo es biju maziņš. Teica, ka ķīmiķim vajag stipru veselību, lai varētu darboties. Katram puikam ir kaut kāda spītība." Neskatoties uz ģimenes iebildumiem, Trapencieris tomēr nolēma savu dzīvi saistīt ar ķīmiju.

Latvijas Zinātņu akadēmija Trapencierim piešķīrusi Gustava Vanaga vārdā nosaukto balvu ķīmijā par darbu "Aziridīnkarbonskābju būvbloki jaunu pretvēža zāļu meklējumos". Tās ir sintēzes metodes, kuru rezultātā tiek iegūtas bioloģiski aktīvas vielas, kas selektīvi cīnās ar vēža šūnām. 

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš sacīja: "No sākuma mēs strādājām kopā pie pielietojumiem, kas sagaidāmi no mildronātam līdzīgiem savienojumiem, arī leakadīna analogu attīstībā viņš ir devis savu ieguldījumu. Vispār viņš specializējas mazajos heterociklos un ne tikai mazajos. Pats ir sintezējis virkni neparastu, dabā nesatopamu aminoskābju analogus. Daudzas interesantas vielas ir tapušas viņa laboratorijā. Dažas no tām tālāk attīsta mūsu Rietumu partneri."

Trapenciera kolēģi stāstīja, ka lielā mērā tieši viņš ir atbildīgs par to, kā ir attīstījies Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas ķīmijas nozare kopumā. Pēc Padomju Savienības sabrukuma viņš devās mācīties uz Viskonsinas Universitāti Amerikas Savienotajās Valstīs.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora pienākumu izpildītājs Osvalds Pugovičs stāstīja "Pēteris bija viens no tiem, kas uztvēra nepieciešamību doties ārpus Latvijas, doties uz Rietumu pusi un skatīties, kā zinātnes procesi notiek tur, lai vēlāk šo informāciju atnestu atpakaļ un varētu nodot šeit."

Savukārt institūta Organiskās sintēzes perspektīvo tehnoloģiju laboratorijas vadītājs Edgars Sūna pauda: "Pētera zinātniskais veikums un personiskās īpašības, viņa šarms, viņas spēja veidot attiecības ar cilvēkiem kļuva par pamatu un iemeslu tam, ka pēc viņa vesela virkne latviešu ķīmiķu varēja doties uz šo pašu universitāti. Es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi būtisks Pētera ieguldījums jaunās ķīmiķu paaudzes audzināšanā. Atgriezies no stažēšanās 1993. gadā, īstenībā Pēteris ieviesa šeit mazu tehnoloģisko revolūciju, jo viņš atveda sev līdzi ļoti daudz zināšanu."

Rezultātā institūts kardināli mainīja strādāšanas veidu un stilu, veicot reakcijas daudz efektīvāk, 1000 reizes samazinot patērēto vielu apjomu, iegūstot tos pašus rezultātus. 

Zinātnē Trapencieri aizrauj iespēja atklāt kaut ko jaunu un dalīties ar savām plašām zināšanām ar kolēģiem un jaunajiem pētniekiem. 

"Tu esi tas, kas to dara pirmo reizi. Darīt kaut ko jaunu. Tas ir ieguvums cilvēka prātam, un, ja izdodas arī sabiedrībai kaut ko jaunu un vērtīgu izdarīt, tas ir divtik labi," sacīja Trapencieris.

Kolēģi uzsvēra, ka Trapencieris ir devis ļoti būtisku ieguldījumu zinātniskās vides veidošanā Latvijā. Viņš ir iedibinājis starptautisko simpoziju ciklu, kā rezultātā ar savām lekcijām Latvijā uzstājas starptautiski atzīti zinātnieki, tajā skaitā Nobela prēmijas laureāti.

 

Lasīts 134 reizes Pēdējo reizi rediģēts Sestdiena, 17 februāris 2024 12:40
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Ķīmijas jaunumi Ķīmiķis, kas Latvijas zinātnei atvēra durvis uz pasauli. Pētera Trapenciera stāsts