Mihails Gorskis
Projekta vadītājs un zinātniskais redaktors
Darba burtnīcas
Brangule A., Reinholde A. Pēti un eksperimentē. Laboratorijas darbi ķīmijā 11. klasei. - Lielvārde: Lielvārds, 2012. - 80 lpp.
Brangule A., Reinholde A. Pēti un eksperimentē. Laboratorijas darbi ķīmjā 10. klasei. - Lielvārde: Lielvārds, 2011. - 80 lpp.
Gaidule A. No atoma līdz ķīmiskam savienojumam. Darba burtnīca vidusskolai. - Rīga: Gertrūdes druka, 2010. - 38 lpp.
Mironoviča A. Ķīmija pamatskolai. Mācību līdzeklis. 4. daļa. - Rīga: RaKa, 2010. - 96 lpp.
Kuklis J. Ķīmijas burtnīca 8. klasei. – R.: Zvaigzne ABC, 2009. – 90 lpp.
Mironoviča A. Ķīmija pamatskolai. Mācību līdzeklis. 3. daļa. – R.: RaKa, 2009. – 88 lpp.
Mironoviča A. Ķīmija pamatskolai. Mācību līdzeklis. 2. daļa. – R.: RaKa, 2009. – 112 lpp.
Mironoviča A. Ķīmija pamatskolai. Mācību līdzeklis. 1. daļa. – R.: RaKa, 2008. – 112 lpp.
Mironoviča A. Ķīmija 9. klasei. Darba burtnīca. – R.: RaKa, 2004. – 140 lpp.
Šmite A. Ķīmijas burtnīca 8. klasei. – R.: Rasa ABC, 2004. – 72 lpp.
Mironoviča A. Ķīmija 8. klasei. Darba burtnīca. – R.: RaKa, 2003. – 128 lpp.
Šmite A., Bergmanis U. Ķīmijas burtnīca 9. klasei. Neorganisko vielu klases. – R.: Rasa ABC, 2002. – 80 lpp.
Liepiņš E. Pastāvīgie darbi ķīmijā pamatskolai 9. klasei. – R.: Mācību grāmata, 1997. – 52 lpp.
Liepiņš E. Pastāvīgie darbi ķīmijā pamatskolai 8. klasei. – R.: Mācību grāmata, 1997. – 48 lpp.
Šmite A. Ķīmijas burtnīca pamatskolām. 1. daļa. – Lielvārde: Lielvārds, 1994. – 72 lpp.
Apkopojis Mihails Gorskis
Mācību grāmatas (-1945.)
Gustavs P. Ķīmija. Humanitāro, klasisko un praktisko ģimnaziju kurss. 4. iespiedums. - Rīga: Valters un Rapa, 1940. - 172 lpp.
Traubergs J. Ķīmija. Humanitāro, klasisko un sieviešu ģimnāziju kurss. - Rīga: Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs, 1939. - 184 lpp.
Gustavs P. Ķīmija. Neorganiskā un organiskā. 3. izdevums - Rīga: Valters un Rapa, 1938. - 217 lpp.
Liepiņš R. Ķīmija. Ģimnazijas kurss. Trešais, 1935. gadā pārstrādātām programmām pieskaņots iespiedums. - Rīga: Latvijas skolotāju kooperātiva izdevums, 1938. - 208 lpp.
Mālkalns V. Ķīmija ģimnazijām. - Rīga: Latvijas vidusskolu skolotāju kooperātīvs, 1938. - 175 lpp.
Mālkalns V. Neorganiskā ķīmija arodskolām. - Rīga: Latvijas vidusskolu skolotāju kooperātīvs, 1938. - 175 lpp. - 282 lpp.
Vanags G. Organiskā ķīmija. Trešais izdevums, pieskaņots 1935. g. reālģimnaziju programmām. - Rīga: A. Gulbis, 1937. - 178 lpp.
Adamovičs Fr., Bērziņš J. Dabas mācība un lauksaimniecība. Pamatskolas 4. klases kurss. - Rīga: Valters un Rapa, 1936. - 126 lpp.
Gustavs P. Ķīmija. Neorganiskā un organiskā. 2. izdevums. - Rīga: Valters un Rapa, 1936. - 223 lpp.
Ozoliņš R. Organiskā ķīmija. Komercskolām un ģimnāzijām. - Rīga: A. Gulbis, 1936. - 133 lpp.
Rācenis J. Dabas mācība un lauksaimniecība pamatskolām. IV kl. kurss. - Rīga: A. Gulbis, 1936. - 119 lpp.
Zapoļskis A. Ievads ķīmijā. Mācību grāmata mājturības skolām un divgadīgo lauksaimniecības skolu majturības nodaļām. - Rīga: Lauksaimniecības pārvalde, 1935. - 124 lpp.
Liepiņš R. Dabas mācība. Pamatskolas 5. kl. Ķīmija. 3. izdevums. - Rīga: Latv. skolotāju koop., 1933. - 72 lpp.
Malkalns V. Neorganiskā ķīmija. - Rīga: Latv. skolotāju koop., 1933. - 332 lpp.
Gustavs P. Ķīmija. Neorganiskā un organiskā. Saīsināts kurss. - Rīga: Valters un Rapa, 1932. - 203 lpp.
Mazurs E. Ķīmija ģimnāzijām. - Rīga: Valters un Rapa, 1932. - 175 lpp.
Vanags G. Neorganiskā ķīmija. Skolām un pašmācībai. Otrs pārstrādāts iespiedums. - Rīga: A. Gulbis, 1932. - 301 lpp.
Adamovičs Fr. Nedzīvā daba. 2. daļa. V. un VI. pamatskolu klasei. Ceturtais iespiedums. - Rīga: Valters un Rapa, 1931. - 120 lpp.
Liepiņš R. Dabas mācība. 3. daļa. Ķīmijas pamatskolas 5. kl. 2. izdevums. - Rīga: Kultūras Balss, 1930. - 72 lpp.
Liepiņš R. Ķīmija. Neorganiskās un organiskās ķīmijas elementārie pamatjēdzieni. Ģimnāzijas un praktiskās ģimnāzijas kurss. 1.kl. 2. izdevums. - Rīga: Kultūras Balss, 1930. - 143 lpp.
Gustavs P. Ķīmijas pamatjēdzieni. Mācību grāmata skolai un pašmācībai. 1. daļa. Neorganiskā ķīmija. 4. izdevums. - Rīga: Valters un Rapa, 1929. - 276 lpp.
Liepiņš R. Ķīmija. Neorganiskās un organiskās ķīmijas elementarie pamatjēdzieni. Ģimnazijas un praktiskās ģimnazijas kurss (1. klase). Pēc jaunām 1928. g. programmām. - Rīga: Kultūras Balss, 1928. - 144 lpp.
Rācens J. Dabas stāsti pamatskolai. 1. d. Nedzīvā daba. - Rīga: A. Gulbis, 1928. - 79 lpp.
Gustavs P. Ķīmijas pamatjēdzieni. Mācību grāmata skolai un pašmācībai. 1. daļa. Neorganiskā ķīmija. 3. izdevums. - Rīga: Valters un Rapa, 1926. - 276 lpp.
Ivanovskis J. Ķīmija pamatskolām. Otrs pārlabots izdevums. - Rīga: Latvijas skolotāju kooperatīva apgādība, 1926. - 96 lpp.
Kukulesko I.M. Neorganiskās un organiskās ķīmijas kurss. 3. izdevums. - Cēsis-Valmiera: Dūnis, 1926. - 336 lpp.
Liepiņš R. Dabas mācība III. Ķīmija. Pamatskolas kurss. - Rīga: Kultūras Balss, 1926. - 96 lpp.
Vanags G. Ķīmija pamatskolām. V. klases kurss. - Rīga: A. Gulbja apgādība, 1926. - 76 lpp.
Ādamsons K. Dabas mācība. Ķīmijas pamatjēdzieni: Mācības grāmata iesācējiem. - Rīga: Kulturas Balss, 1925. - 214 lpp.
Gustavs P. Ķīmijas pamatjēdzieni. 1. daļa. Neorganiskā ķīmija. 2. izdevums. - Rīga: Valters un Rapa, 1925. - 275 lpp.
Gustavs P. Ķīmijas pamatjēdzieni. 2. daļa. Organiskā ķīmija. - Rīga: Valters un Rapa, 1925. - 156 lpp.
Ivanovskis J. Ķīmija pamatskolām. - Rīga: Latv. skolotāju koop., 1925. - 96 lpp.
Rācens M. Ķīmija vidusskolām un pašmācībai. Otrais posms: metāli. - Rīga: Gulbis, 1925. - 112 lpp.
Vanags G. Neorganiskā ķīmija. Pašmacībai un skolām. - Rīga: Skola mājā, 1925. - 304 lpp.
Vanags G. Organiskā ķīmija iesācējiem. 2. izdevums. - Rīga: Gulbis, 1925. - 190 lpp.
Rācens M. Ķīmija. Vidusskolām un pašmācībai. Pirmais posms: metaloidi. - Rīga: A. Gulbis, 1924. - 208 lpp.
Vītoliņš H. Ķīmija vidus un arodu skolām. 2. daļa. Organiskā ķīmija. - Cēsis-Rīga: O. Jēpe, 1924. - 216 lpp.
Adamovičs Fr. Nedzīvā daba. I. daļa. Pirmās ziņas no mineraloģijas, fizikas un ķīmijas. - Rīga: Valters un Rapa, 1923. - 104 lpp.
Gustavs P. Ķīmijas pamatjēdzieni. Mācības grāmata skolām un pašmacībai. 1. daļa. Neorganiskā ķīmija. - Rīga: Valters un Rapa, 1923. - 297 lpp.
Кукулеско И.М. Элементарный курс химии. Для средних учебных заведений. Изд. 3-е. - Рига: Гликсман, 1923. - 217 с.
Adamovičs Fr. Nedzīvā daba. I. daļa. Pirmās ziņas no mineraloģijas, fizikas un ķīmijas. - Rīga: Valters un Rapa, 1922. - 85 lpp.
Liepiņš R. Nedzīvā daba. Dabas mācība I. Pamatskolas trešam un ceturtam mācības gadam. Otrs pārlabots izdevums. - Rīga: Kultūras Balss, 1922. - 145 lpp.
Šillers E. Nedzīvā daba. Pamatjēdzieni no fizikas, ķīmijas un mineraloģijas. - Cēsis: O. Jēpes apgādiens, 1922. - 121 lpp.
Ostvalds V. Ievads ķīmijā. - Rīga: Kultūras Balss, 1922. - 332 lpp.
Vanags G. Organiskā ķīmija iesācējiem. - Rīga: Gulbis, 1922. - 150 lpp.
Vītoliņš H. Ķimija vidus un arodu skolām. I. daļa. Neorganiskā ķīmija. Cēsis-Rīga: O. Jēpes apgādiens, 1922. - 162 lpp.
Лепин Р.Я. Неживая природа. Природоведение. Ч. 1. - Рига: Природа, 1922. - 138 с.
Šillers E. Nedzīvā daba. Pamatjēdzieni no fizikas, ķīmijas un mineraloģijas. - Cēsis: O. Jēpes apgādiens, 1921. - 104 lpp.
Udris J. Doba un jos parodibas. Školom. Nedzeiva doba. - Reiga: J. Rozes apgodiba, 1921. - 50 lpp.
Uļjaninskis W. Nedsihwā daba. - Maskawa: Tautas isglihtibas komisariata naz masakumu isgl. nodaļa. Latweeschu apakschnodaļas isdewums, 1921. - 124 lpp.
Udris J. Daba un viņas paradibas. Nedzivā daba. - Riga: J. Rozes gramattirgotavas apgadiba, 1920. - 66 lpp.
Kukulesko J.M. Ķimijas kurss. - Zehsis-Walmeera: K. Duhnis, 1920.- 175 lpp.
Jessens A. Stāsti par dabu. Skolam un pašmācibai. 1. daļa. Nedzīvā daba. Sastādijis pēc H. Ferbenksa A. Jessens. - Rīga: A. Jessens, b.g. - 95 lpp.
Ostvalds V. Ķīmijas skola. 2. daļa. Svarīgāko pamatvielu un savienojumu ķīmija. - Rīga, 1909. - 112 lpp.
Ostvalds V. Ķīmijas skola. 1. daļa. - Rīga, 1907. - 212 lpp.
Rosko H. Ķīmija. - Rīga: Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas izdevums, 1895. - 102 lpp.
Kunders J. Dabas stāstu vadonis priekš latviešu pagasta skolām un draudžu skolu apakšklasēm. - Rīga-Tērbata: Šnakenburgs, 1886. - 97 lpp.
Bankins J. Īsa fizika jeb dabas mācība ar kādu mazumu iz ķīmijas. Priekš draudžu skolām. - Jelgava: Stefenhāgens, 1880. - 64 lpp.
Apkopojis Mihails Gorskis
ESF projektos izstrādātie materiāli
 |
 |
Eiropas Sociālais fonds (ESF) ir viens no četriem Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem. ESF līdzekļus izmanto cilvēku prasmju, zināšanu un darba spēju attīstīšanai.
ESF līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši vienotam politikas ietvaram, ko veido Nodarbinātības politikas dokumenti (Eiropas Nodarbinātības stratēģija, Eiropas Nodarbinātības vadlīnijas, Eiropas Komisijas un Latvijas valdības nodarbinātības politikas prioritāšu Kopējais novērtējuma dokuments, Nacionālais nodarbinātības plāns), Sociālās iekļaušanās politikas dokumenti (Eiropas sociālās iekļaušanās stratēģija, Kopējās iekļaušanās memorands, Nacionālais rīcības plāns).
Ar ESF finansējuma palīdzību tiek sniegts nozīmīgs ieguldījums nodarbinātības veicināšanai, izglītības un tālākizglītības attīstībai, kā arī sociālās atstumtības mazināšanai Latvijā. Izglītības un tālākizglītības attīstībā atbalsts tiek sniegts projektiem, kas mērķēti uz:
- Izglītības programmu uzlabošanu sākotnējā profesionālajā izglītībā ekonomikai svarīgās nozarēs;
- Mācību kvalitātes uzlabošanu dabaszinātņu, tehnoloģiju un matemātikas priekšmetos vidējā izglītībā;
- Augstākās izglītības studiju programmu uzlabošanu zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs;
- Tālākizglītības sadarbības tīklu attīstīšanu un kapacitātes stiprināšanu, tālākizglītības kursu un moduļu izstrādi un ieviešanu, un mūžizglītības politikas (stratēģijas un īstenošanas mehānismu) attīstīšanu;
- Atbalstu izglītības iestāžu mācībspēku (akadēmiskā personāla un skolotāju) kompetences paaugstināšanā;
- Sadarbības stiprināšanu starp sociālajiem partneriem un izglītības iestādēm izglītības un apmācības kvalitātes paaugstināšanā;
- Karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu attīstību izglītības iestādēs.
Mērķa grupas – sākotnējās profesionālās izglītības iestādes, augstākās profesionālās izglītības iestādes un universitātes, skolotāji un akadēmiskie mācību spēki, profesionālo mācību iestāžu audzēkņi, studenti, doktoranti, jaunieši, kā arī sociālie partneri un profesionālās organizācijas. Izglītības un tālākizglītības attīstības pasākumiem atbalstu no ESF varētu saņemt valsts un pašvaldību institūcijas, izglītības iestādes, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, profesionālās asociācijas un komercsabiedrības.
Vispārēju informāciju par ESF var iegūt mājas lapā www.esfondi.lv, sf.lm.gov.lv, bet informāciju par izsludinātajiem projektu konkursiem, to vadlīnijām, apmācības semināriem un citus praktiskas dabas jaunumus – to institūciju mājas lapās, kas apsaimnieko ESF līdzekļus: www.nva.lv, www.lsif.lv, www.spf.lv, www.viaa.gov.lv.
Vietnes redaktora replika
Vietnes “Ķīmijas skolotājs” (www.kimijas-sk.lv) saturs ir vērsts šaurai mērķu auditorijai, un parasti publikācijām tanī seko tikai ķīmijas skolotāju atsauces vai komentāri.
Obligātais izvēles eksāmens – jaunas izredzes vai smaga nasta?
Eksāmens pēc būtības nav nekas cits kā specifiska zināšanu, prasmju, radošā potenciāla un attieksmes vērtēšanas forma – ar noteiktu saturu, konkrētu un iepriekš ļoti precīzi atrunātu procedūru. Šādai pārbaudes formai jebkurā valstī ir gan karsti piekritēji, gan ne mazāk kaislīgi oponenti. Piekritēju rindās, protams, ir valsts aparāts: vērtēšanas rezultātus izsaka skaitļos, ar kuriem, savācot datus, var dažādi manipulēt, un tā jau ir statistika. Statistikas datus tālāk izmanto, izvērtējot vai arī koriģējot valsts politiku izglītības jomā.
2013. gada 31. janvāris. Intervija izdevumam «Skolas Vārds»
«Ikviena cilvēka mūžs ir īpatnējais vēstures atspulgs. Un kāds piliens veselas tautas un valsts likteņa jūrā. Zināms, ka var jau teikt – īsteni vēstures stāsti ierakstīti grāmatās un uzfilmēti dokumentālajā kino... Bet – goda vārds – sarunājoties ar Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotāju un Daugavpils Universitātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras ķīmijas nozares ķīmijas didaktikas apakšnozares asociēto profesoru Dr. paed. Mihailu Gorskis, es it kā sajutu vēstures elpu tuvu līdzās».
Žurnāliste Inese Matisāne
Mihaila Gorska CV, bibliogrāfija, piedalīšanos konferencēs
Didaktiskās spēles ķīmijas mācīšanā – kāpēc, kad un cik daudz
Intervija avīzei «Izglītība un Kultūra»
Apvienoto Nāciju Organizācijas UNESCO komiteja un Starptautiskā Ķīmijas zinātnes un lietišķās ķīmijas savienība IUPAC 2011. gadu pasludinājusi par Ķīmijas gadu. Aizvadītajā nedēļā noslēgusies Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes organizētā, starptautiskā zinātniski metodiskā konference «Ķīmijas izglītība – 2011», kas tradicionāli veltīta efektīvākai ķīmijas priekšmeta apguvei skolās.
Intervija avīzei «Izglītība un Kultūra»
Mihails Gorskis ir pedagoģijas doktors, asociētais profesors ķīmijas nozarē, ķīmijas skolotājs un metodiķis. Strādājot Daugavpils Universitātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā, profesors [..] kopā ar domubiedriem, kolēģiem izveidojis mājas lapu «Ķīmijas skolotājs» (www.kimijas-sk.lv), kas ļauj topošajiem ķīmijas skolotājiem virtuāli sazināties ar docētājiem un gūt informāciju par jaunāko ķīmijas izglītībā. Taču arī ņemot vērā tehnoloģiju jauninājumus pasaules globalizācijas apstākļos, tomēr paliek pie savas pārliecības - tehnoloģijām bez gudra skolotāja spēka nav.
