Skaidrojošā vārdnīca
- Skatīts: 45
Senākie Latvijas teritorijā zināmie metāla priekšmeti ir divi, ar zaļganu patinu klāti Zvejnieku kapulauka 277. kapa piedevās atrastie vara riņķīši. Kapa radioaktīvā oglekļa datējums ir 5545 (+/- 65) gadi, – tātad agrā neolīta beigas vai vidējā neolīta sākums. Tomēr nav nekādu liecību, ka šie priekšmeti būtu izgatavoti uz vietas. Visdrīzāk tie ir ievesti no eneolītiskās Centrālās vai Dienvideiropas, kur cilvēki metālu sāka apstrādāt jau IV gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.

Pirms apmēram miljons gadiem mūsdienu cilvēka Homo sapiens priekštecis Homo erectus kaut kur Āfrikā apguva ķīmiska procesa - degšanas izmantošanu, respektīvi, viņš iemācījās iekurt ugunskuru. Degšanas procesa izmantošana ne tikai deva iespēju mūsu tālajiem senčiem pārvietoties uz apgabaliem ar skarbāku klimatu nekā Āfrikā, bet ievērojami veicināja arī Homo erectus pārtapšanu par Homo sapiens.

1. attēls. D. Stradano. Alķīmiķi.
Svarīgi, ka pirms apmēram 9 000 gadiem cilvēki iemācījās izmantot degšanas procesu mālu apdedzināšanai, gūstot iespēju izgatavot gan traukus, gan būvmateriālus. Apmēram tajā pašā laikā tika apgūta arī pirmā metāla - vara iegūšana no rūdas. Bet pirms apmēram 4 000 gadiem uzlabotā ugunskurā no rūdas sāka iegūt arī dzelzi.
Pirms 3 000 gadiem senajiem zinātniekiem jau sākuši veidoties kaut kādi primitīvi teorētiski priekšstati par ķīmiskajiem procesiem. Tie gan attīstījās ļoti lēni. Tāpēc mūsdienu ķīmijas pirmie pamati veidojās tikai 18. gs. otrajā pusē.
19. gs. vidū cilvēki iemācījās izmantot un ražot minerālmēslus. Līdz ar to Eiropā praktiski izbeidzās bada gadi, kad zemo ražu dēļ cilvēkiem nebija, ko ēst.
20. gs. sākumā medicīnā plaši sāka izmantot ķīmiķu pagatavotās vielas - sintētiskos medikamentus. Tā rezultātā izdevās sekmīgi apkarot daudzas slimības un samazinājās mirstība, sevišķi bērnu mirstība.
![]() |
![]() |
2. attēls. Ķīmijas zinātnes sasniegumu izmantošana ļauj apmierināt plašu cilvēku vajadzību spektru.
Sīkākas ziņas par vērtībām, ko ķīmisko procesu un vielu izmantošana devusi cilvēcei, kā tas noticis un kurām personām te ir lieli nopelni, var uzzināt no ķīmijas vēstures.
Dr. chem. Uldis Alksnis