Zinātnes attīstība Latvijā pēc akadēmiķa J. Stradiņa ieteiktās periodizācijas [1.1] iedalāma 3 periodos:
- 1. līdz 1862. g;
- 2. 1862. g. — 1946. g.;
- 3. 1946. g. līdz mūsdienām.
Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas attīstība Latvijā iekļaujas šajā periodizācijā.
Pirmajā periodā attīstījās galvenokārt amatnieciskā ķīmija — empīriska ķīmijas izmantošana dažādu izstrādājumu izgatavošanā un procesu veikšanā. 14. gs. sevi pieteica aptiekāri, 18. gs. — privātzinātnieki («brīvie zinātnieki»), kuri pulcējās dažādās biedrībās.
Otrajā periodā izveidojās ķīmiskā lielrūpniecība. Ķīmijas attīstības centrs Latvijā bija Ķīmijas fakultāte.
Trešajā periodā (1946. g.) darbu uzsāka Latvijas Zinātņu akadēmija. Tās sastāvā jau pašā darbības sākumā izveidoja Ķīmijas institūtu un Mežsaimniecības problēmu institūtu, kurā arī darbojās spēcīgas ķīmijas laboratorijas. Līdz ar to trešajā periodā Latvijā izveidojās vairāki ķīmijas attīstības centri.
Ziņas par ķīmijas attīstību Latvijā var atrast arī brošūrā [1.2], bet visai pilnīgu informāciju plašajā monogrāfijā [1.3]. Ķīmiskās ražošanas attīstība aprakstīta darbā [1.4].