Svaigs gaiss un skolēnu sasniegumi

Ministru kabinets atbalstījis valsts budžeta finansējuma 3,7 miljonu eiro apmērā piešķiršanu CO2 gaisa kvalitātes mērītāju iegādei valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm.

Jāatzīst, ka šis lēmums ir pozitīvās pandēmijas sekas, jo uzlabojot gaisa kvalitāti epidēmijas apkarošanas nolūkos, nodrošinās tik nepieciešamo barību mūsu bērnu smadzenēm - svaigu gaisu, taču šis lēmums problēmu atrisina tikai daļēji, jo nepieciešams turpināt skolu ventilācijas sistēmu uzlabošanu.

Ik gadu bērni skolā pavada vidēji 170-190 dienas; 70% no laika iekštelpās - klasē. Kā liecina Vides inspekcijas pētījums1 gaisa kvalitāte skolās nav apmierinoša - skolēni bieži mācās telpās ar paaugstinātu CO2, kas pārsniedz ieteicamo 1000 ppm līmeni. Bieži runājam par to, ka mūsu skolēni neuzrāda pietiekami augstas sekmes un meklējam vainu izglītības programmās, kas, protams, ir svarīgi, taču tikpat būtiski ir nodrošināt veselīgu un kognitīvos procesus veicinošu mācību vidi. Katru dienu ieelpojam apmēram 12 000 litrus, kas ir apmēram 60 vannas pilnas ar gaisu, tāpēc gaisa piesārņotājiem telpās ir jāpievērš tikpat liela uzmanība kā piesārņojumam ārtelpās. Turklāt bērni ieelpo lielāku gaisa daudzumu, salīdzinot ar ķermeņa lielumu, nekā pieaugušie, un tas nozīmē, ka skolas iekštelpu videi ir jāpievērš īpaša uzmanība.

Ja klases telpā uzturas 25 skolēni, ēka ir ar neatbilstošu ventilācijas sistēmu un regulāri netiek nodrošināta telpu vēdināšana caur logu, tad jau pēc dažām stundām arī izcilākie prāti nespēs izmantot pilnu potenciālu, sajutīs nogurumu un fokuss uz mācībām zudīs. Hārvarda Universitātes pētījums liecina, ka apmēram pie 950 ppm CO2 koncentrācijas gaisā mūsu kognitīvā spēja samazinās par 15%, bet, pārsniedzot 1400 ppm līmeni, tā samazinās jau par 50%. Gaisa piesārņojums un augsts CO2 līmenis iekštelpās var izraisīt galvassāpes, nogurumu, grūtības koncentrēties, kas savukārt tieši ietekmē produktivitāti un skolās - audzēkņu sekmes.

Svarīgi apzināties, ka visbiežāk gaisa pasliktināšanos telpā nejūtam, jo ķermenis nemanot pielāgojas situācijai un atslēdz tās funkcijas, kas izdzīvošanai nav tik būtiskas, šajā gadījumā samazina smadzeņu potenciālu, lai nodrošinātu pietiekamu skābekļa padevi citiem orgāniem. Nereti piesārņoto gaisu sajūtam tikai tad, kad pametam telpu un ienākam tajā vēlreiz, tāpēc atbilstošu mērierīču nodrošināšana ir ļoti būtiska. Taču tas problēmu neatrisina līdz galam - ja mācību stundas vidū mērierīce uzrādīs, ka gaisa kvalitāte telpā nav pietiekama, loga atvēršana ziemas spelgonī var būt neiespējama, lai neradītu apdraudējumu skolēnu veselībai.

Iekštelpās gaiss var būt līdz pat piecām reizēm piesārņotāks nekā ārā, un to piesārņo ne tikai mūsu izelpotā ogļskābā gāze, bet neskaitāmi avoti. Tas satur gāzes, daļiņas, bioloģiskās atliekvielas, alergēnus, ūdens tvaikus. Piesārņojumu rada krāsas, ko izmanto telpu remontam, sintētiski būvmateriāli, mēbeles, tāpēc mācību iestāžu remontam un telpu iekārtošanai būtu jāizvēlas krāsas un mēbeles, kas satur iespējami mazāk gaistošos organiskos savienojumus. Turklāt pēc logu nomaiņas un ēku siltināšanas dabiskā ventilācija būtiski samazinās.

52% gadījumu slikta gaisa kvalitāte telpās ir saistīta ar nepietiekamu dabisko ventilāciju, turklāt ne vienmēr telpu izdodas pietiekami izvēdināt, ja visi logi atrodas pie vienas sienas, pat, ja tie ir atvērti līdz galam vaļā, tādēļ ir ļoti būtiski pievērst uzmanību, ēku ventilācijas sistēmām. Pozitīvi, ka šī gada laikā 16 pašvaldības saņems valsts budžeta finansējumu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu būvniecībai vai ierīkošanai.

Taču pārdomas raisa fakts, ka ne viss sākotnēji šim mērķim piešķirtais finansējums tiks apgūts, tāpēc atbildīgajām institūcijām būtu jāiedziļinās, kas traucējis pieteikties finansējumam - pašvaldību kūtrums, neatbilstošu projekta pieteikumu sagatavošana, informācijas trūkums vai kas cits. Jau pieminētais Veselības inspekcija pētījums liecina, ka lielākajā daļā monitorēto mācību telpu CO2 līmenis pārsniedz ieteicamos 1000 ppm, bet atsevišķos gadījumos pat 2500 ppm. Pētījumā rekomendēts nepārsniegt 1500 ppm, bet jautājums, vai šo latiņu tiešām vajag paaugstināt, ņemot vērā, ka bērni savu potenciālu varēs izmantot tikai par 50%?

CO2 mērierīču nodrošināšana ir solis pretī situācijas uzlabošanai. Svarīgi, lai tās tiešām tiktu izmantotas, situācija monitorēta un veikti ventilācijas sistēmu uzlabojumi.

1 https://www.vi.gov.lv/lv/izglitibas-iestazu-vides-kvalitates-un-drosuma-petijums

Dmitrijs Astašonoks,

VELUX Baltics ģenerāldirektors

Lasīts 132 reizes
Pieslēdzieties, lai rakstītu komentārus
Aktīvā pozīcija: Sākumlapa Viedokļi Svaigs gaiss un skolēnu sasniegumi