Pasaules izglītības nozares samitam, kas norisinājās 9. līdz 10. decembrī Igaunijā, Tallinā, vadmotīvs bija Mācīšanās datu laikmetā. Proti, kā datu izmantošana un mākslīgais intelekts maina izglītību? Kādi ir riski un iespējas? Vairāki šā pasākuma dalībnieki uzsvēra: šobrīd izglītība atrodas krustcelēs, tāpēc jātiek skaidrībā: uz kurieni doties?
Klausos ziņas un dzirdu, ka OECD brīdina Latviju, ka esam katastrofas priekšā skolotāju izglītībā. Mēs noteikti atkal sāksim skatīties apkārt un gan jau atradīsim, ka vainīgi ir paši skolotāji. Skumji, dusmas un jāatzīst, ka esam liekuļi un turpinām būt liekuļi. Skatāmies greizos spoguļos un ticam mistiskiem brīnumiem.
Šodien, 2019. gada 19. decembrī, tika prezentēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums “OECD Latvijas Prasmju stratēģija: Novērtējums un rekomendācijas”, kas īstenots projekta “Latvijas izglītības un prasmju stratēģijas attīstība” ietvaros.
18. oktobrī Rīgā norisinājās forums "Kādu vēlamies veidot Latvijas augstākās izglītības formulu?", kurā piedalījās gan augstskolu vadītāji un biznesa pārstāvji, gan atbildīgās valsts pārvaldes amatpersonas un politiķi. No publiski pieejamā foruma videoieraksta [1] 256 minūtēm noskatījos 236. Un tad man apnika.
Ņemot vērā skolēnu vidējos rezultātus centralizētajā eksāmenā matemātikā, Neatkarīgā izglītības biedrība aicina vērst uzmanību uz šo problēmu un norāda, ka atbildība jāuzņemas Valsts izglītības satura centram (VISC). Tāpat biedrība aicina VISC veidot konkrētu rīcības plānu, kas balstīts eksāmenu rezultātu analīzē.
Latvijā darba tirgum neatbilstoši maz vidusskolēnu kārto eksāmenus eksaktajos mācību priekšmetos, šādu nostāju 3. septembrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Jānis Salmiņš.
Почему модное не всегда современное? Образовательная мода как ураган: зачастую сносит не только ветхие постройки устаревших представлений, но и необходимые опоры здравого смысла.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) rosina augstskolas neuzņemt reflektantus, kuri uzrādījuši zemus rezultātus centralizētajos eksāmenos.
Kā parasti, šādus rādītājus Izglītības un zinātnes ministrija paziņo īsi pirms mācību gada sākuma. Tomēr, balstoties uz pieejamajiem statistikas datiem, jau šobrīd iespējams prognozēt aptuveno skolēnu skaitu.
Runājot par lielākajām problēmām izglītības jomā, kā pirmā nāk prātā politiķu visbiežāk pieminētā – mazās skolas lauku reģionos, kuras neesot racionāli uzturēt, jo skolēnu maz, attiecīgi arī nepietiekot finansējuma skolotāju algām, tāpēc trūkstot skolotāju utt.
Viedokļi